Smieklu diskusija.

Par to zvanisanos ja :D
Atceros,ka ar draudzeni reiz piezvanijam uz kaut kadu tur maizes ceptuvi,piegades firmu kaut ko tadu un pasutijam baltmaizi liela daudzuma. :D pat adresi nosaucam,protams,svesu,kur to visu piegadat.

ir bijis tik daaaudz nedarbu, bet žēl, ka daudzi ir aizmirsti :(

ar draudzeni no mājas telefona zvanījām uz Topshop (tur pārdeva dažādas dārgas un tik vilinošas spēles, milzīgs komplekts ar dažādām krāsām un tādām lietiņām) Un, protams, abas rēcām un āksktijāmies piezvanījušas uz Topshop, tādas muļķības sarunājām, kauns atcerēties :D Un pats trakākais bij tad, kad pienāca telefona rēķins, kurš bij ļoooti liels. Mamma dusmojās :D

Es laikam vienmēr esmu bijusi pārlieku nopietna, tāpēc nevaru atcerēties nevienu smieklīgu nedarbu:D Atceros tikai vienu tādu, kas klasificējams kā skumjš - iemetu vistu cūku aizgaldā un cūka viņu nomušija:( galvenais, ka tā nemaz negribēju, jo domāju, ka vista sapratīs, ka briesmas ir tuvu un izlēks ārā no tā aizgalda, jo biju noskatījusies, ka citas vistas tā dara. Pēc tam bija ļoti liela vainas izjūta:D
Ākstījos pa telefonu tiaki vienu reizi, cik atceros, bet mums gan daudzi zvanīja:D

Atceros, kā ar kaimiņu bērniem metām pa mašīnām ar āboliem, kuras brauca garām gar šoseju, nemaz tik liels gabals starpā nebija. Nu tiiiik tizli un muļķīgi, bija arī viena, kura apstājās un tad metāmies bēgt. Kauns atcerēties, bet nu ..

Jā, un zvanījāmies svešiem nr un teicām to joku, ka ir laimējuši bērnu, ja neieradīsies pakaļ nedēļas laikā, sūtīs visu ģimeni. Tiešām kauns, beeet mani mierina doma, ka es nebiju tā visa ierosinātāja un izpildījumā piedalījos ļoooti minimāli, man vienkārši patika spēlēties ar kaimiņu puikām :D

Ā, tagad atcerējos, ka man bērnībā patika vilkt makšķerauklas pāri ceļam, lai kāds iepinas:D

Jāpiebilst, ka tām mašīnām, protams, netrāpījām, citādāk izklausās pārāk briesmīgi :) :D

Man tualetē bija tādas tapetes, kuras sastāvēja no daudz mīkstiem kvadrātiņiem. Es ar nazi izgriezu vienu kvadrātiņu tieši acu augstumā, pēc tam nobijos un ielīmēju atpakaļ (šķībi protams). Mamma vēl joprojām domā, ka vainīgs ir brālis, un šis jau arī ir sadzīvojis ar to domu. Šito nedarbu izdarīju pirms apm. 20 gadiem :D un vēl neesmu atzinusies, hehe.

Mammai "Burdas" žurnāli stāvēja blakus telefonam un vēl tagad atceros, ka Burdas galvenā redaktore vai kas bija Gunta Pūķe. Es nez, kāpēc tā piedūros, bet tas uzvārds man likās tik rēcīgs. Tad nu mēdzu zvanīt un prasīt kā iet Pūķim. :D :D Un diezgan bieži zvanījos. :D

Nesen kaut kādā žurnālā ieraudzīju interviju ar to sievieti un atcerējos savus zvanus! :D

Mežāze

Uij,tas zilkas mes ari vilkam pari taciniem. Viena tada reize beidzas ar to,ka meitene sagrieza navigi kaju,nu ta pamatigi. Tad gan mes dabujam :(
Atceros,ka toreiz pat gribeju parcelties citur dzivot. :D
So atceroties tiesam liekas - nu kur bija galva?

Zakji,man asaras saskrēja acīs, jo iedomājos kā zvana maza meitene un apjautājās par Pūķi kā par kādu mājdzīvnieku. :D

Man nav neviena tāda ļooti smieklīga stāsta, patiesībā diezgan šausmīgi, vismaz tie, kurus atceros...
Mēs ar māsīcu mazo brālēnu sasitām ar nātrēm, pat seju, jo viņš mums uzčurāja :D bet nu beigās jau tāpat mēs bijām vainīgas un slēpāmies dillēs, lai ome mūs neatrastu.
Reiz no mammas paņēmu kaut kādu sejas kremu un gāju pie trušiem un smērēju tiem virsū, gribēju lai smuki ir :D
Mums gar sētu gāja ceļš, kurš veda uz upi un tur vienmēr vasarā daudz cilvēki gāja, arī riteņbraucēji un es vienmēr sēdēju krūmos ar suni un ka kāds nāca rīdiju viņiem suni virsū. Pagaidiju, lai cilvēki nobīstās un suns parej un tad lecu no krūmiem ārā un skrēju uz ceļu un tēloju lielo glābēju, savācu suni :D

protams, vispopulārākie visiem bija tie zvani par visu ko. atceroties nu tiešām kauns! :D
to gan nedarīju es, bet mana draudzene piejokoja savas bērnudārza draudzenes- ietina plastalīnu konfekšu papīros un deva kā konfektes, bija reize,kad tika vēl kāds kukainis plastalīnā ievīstīts... šausmas :D
vispār nedarbu ir bijis tik daudz, nu tādi mazie,dikti dīvainie nedarbi :)

Zakjis*,
pilnīgi līdz asarām! :D :D

Mēs arī āzējām cilvēkus pa telefonu:
* zvanījām uz 118 un viena meitene bēra savārstītas frāzes vācu valodā un operatorīte nabags ļoti sastresojās un bļāva "hold on, hold on" un visu laiku lika to mūziku klausīties un tā arī nevienu neatrada, kas vāciski varētu mums atbildēt! :D
* pirms negaisa zvanījām uz dullo visādiem mājas telefoniem un teicām, ka esam no metoroloģijas centra un steidzami ar visiem mājlopiem jāpārvācas uz mājas pagrabu..vienai tantei nejauši 2x piezvanījām un šī 2.reizē mūs nogānīja, lai mēs aizverot arī savas mutes, ka vējš neiepūšot un pašus pa gaisu neaiznesot!
* Vēl zvanījām un to Topshop un prasījām visādus jautājumus par precēm un kad nebija vairs ko pajautāt, tad teicām, ka tomēr neņemsim, lai atved vienkārši 2kg kartupeļu un maizes kukuli.

Vispār jau diezgan stulbi tā darīt, bet tolaik likās nāvīgi smieklīgi! :D

Es atkal sajutos veca, jo manā bērnībā nebija ne TopShops, ne 118! :( :D

Zakjis*, cik ta' Tu veca? Man ir 26 gadi un manā laikā bija jau 118 un bija arī TopShop (vai kas tamlīdzīgs, kur varēja pa telefonu mantas pasūtīt)

>Es arī zvanījos. Pamatā pagasta padomei :D - kur prāts bija, nezinu, tie onkuļi un tantes tācu mūs noteikti pazina :D

>Kamēr vecāmamma bija siena pļavā, mēs ar māsu izdomājām, ka jāizdur ausīs caurumi, lai varētu nēsāt mammai no ASV atsūtītos auskarus. A tie auskari tādi - kā amerikāņu 80-90 gadu filmās - lieli, metāliski, smagi. Dūrām ar parasto adatu, kāda bija, palielījāmies vecaimamai par veikumu. Tad arī prieki beidzās, jo bija jāaudzē ciet.

> Reiz izēdu mammas uz skapja glabātu zefīru kasti. Ai, kā mani bāra, bet es tēloju nezinošo un pat uzmetu lūpu par "nepatieso" apvainojumu. Toreiz naudas bija tā mazāk, un cik saprotu, to kasti mammai tiešām vajadzēja kādam pasniegt.

skaya - man 27, bet man tā zvanīšanās bija topā 6-8 gadu vecumā. Un kaut kādā 90.- 92. gadā nu gan šie abi vēl nebija, man liekas..

Haha labais! :-D
Klasika, protams, tā zvanīšanās uz dullo uzspiestiem nummuriem :-D
Es ļoti maz ko atceros no saviem nedarbiem.
Visur tika mestas jēlas olas un kaimiņu bērniem tika dota kaķu barība, viņiem likā, noprast ka tie ir garšīgi cepumi :-D vienai meitenei iegaršojās līdz vēdersāpēm :-D
Un kapus taisījām vienai tantei zem loga, tur žurkas un taureņus apglabājām :-D

Kas tik berniba nav sastradats, arprats. Bet nu bija tacu TIK JAUTRI. :D

Skaya - kā es smējos par to pirmsnegaisa zvanu :D
Mēs ar draudzenēm arī zvanījāmies, bet uz kaut kādiem bezmaksas numuriem, kas biju uz Fairy utt. (tie, kas domāti atsauksmēm)...
Kauns jau atzīt, bet tāpat kā spotlight apmētājām smagās mašīnas ar veciem āboliem - ķērām adrenalīnu :D