Nekad nebiju domājusi, ka randiņš ir jāuztver kā biznesa darījums - vīrietis, lūk, apmaksā kafiju un kūku, un meitene - "dod".
No manas pieredzes - kad biju mīkstais vecumā, vienmēr piedāvājos savu daļu apmaksāt pati. Puisis parasti teica nē, nu un tāpēc es parasti randiņā ēdu kombināciju kafija+bulciņa, vai kaut ko tiešām nedārgu, a ja nu puisim ar naudām nav baigi koši.
Man ir gadījies (un gana bieži) izmaksāt bez darba esošam draugam (vienkārši draugam) aliņus, ja kopā kaut kur gājām. Kad viņam bija no kā, viņš mēdza izmaksāt man. Neviens no mums nejutās, ka tagad otram kaut kas "jādod" pretīm.
Un ir gadījies arī pēc pirmā randiņa izmaksāt puisim taksi. Viņš izmaksāja kafiju, un, kad jau gājām katrs uz savu pusi pateica - "klau, man neērti prasīt, bet tikko pamanīju ka nav naudas mājupceļam." Iedevu. Jā, likās drusku jocīgi. Nu un neko - bija vēl randiņi, pēc tam bijām ilgi kopā (Mašīnas arī puisim nebija, tikai divritenis).
Tā kā, mīkstais, šeit vietā ir teiciens - tāds tādu atrod. Viņa - puisi, kas uzskata, ka par pusdienu izmaksāšanu viņai ar viņu jāpārguļ, un tu - meiteni, kas to vien grib, kā par brīvu pierīties. Sāc satikties ar normālām meitenēm, un viss būs labi.