Vienmēr ir licies, ka starp sievieti un vīrieti pastāv draudzība, bet...
Alvi es iepazinu oktobrī vienā ballīte, ma viņš bija iepaticies un man parādījās pret viņu diezgan liela interese. Sākam kopā vairkārt pavadīt laika, proti kompānijā.Iepazinot viņu arvien vairāk un vairāk ,sapratu, ka varam būt tikai draugi,jo kopā vienmēr labi pavadījām laiku izklaidējoties.
Pienāca jaunais gads,un Alvils atzinās, ka viņam ir spēcīgas jūtas pret mani.Sabijos,un neapzinis pateicu, ka viņš man ir tikai draugs un nekas vairak nevar starp mums būt.
Alvils bija ļoti noskaities,bet tomēr draudzība ritēja kā vienmēr.Starp mums nekas nebīja mainījies.
Vienu nedēļas nogali, mēs kopā izbalējāmies un palikām pie manis,mēs bijām diezgan leilā alkohola reibumā,nezinu kā Alvis ,bet es biju.Viņš mani noskūpstīja un es viņam atbildēju ar to pašu. Vēlāk sapratu, ka es tā nevaru norāvos no viņa pateicu, lai tā ir pēdējā reize, kaut arī man patika.
Laiks gāja,un tomēr abiem palika atmiņā šis skūpsts,Joprojām bijām draugi un kopā izklaidējāmies un uzklausījām viens otru.Nekas nemainījās.
Manā dzīvē ienāca Edgars ,mēs sākām tikties un re ma likās beidzot esmu gatava attiecībām un man viņš ļoti patīk,es biju laimiga.Piekritu ar Edgaru būt kopā. Nakošaja dienā (1dienu esam pāris) Edgars aizbrauca uz Liepāju, piedāvāja man arī,bet es atteicos.
Nu,ko vakarā saņēmu zvanu no Alva,un aizbraucām ballēties.Nekas nebīja. Alvis aziveda mani mājās.Uzaicināju viņu uz tēju.Izlēmām noskatīties filmu,es aizmigu viņam klēpī.Jutu ka viņš spēlējas ar maniem matiem,un klusām smīņā.. Es uzjautāju,kas ir? Alvils atbild.Es tevi joprojām atceros pie Elīnas zilajā jakā, likies tik naiva, neiazsargāta, jauka meitene.Bet iepazino tevi aprāvos.Sapratu, ka esi nereāli stipra raksturā,un neviens nevar tevi nolikt. Jokojot atteicu: izklausās pēs mīlestības no pirmā acu skatiena..
Vēlāk kad atkal itkā aizmigu,kad Alvils domāju ,ka guļu,izdzirdēju-bija jau arī.
Mēs taču esam draugi, ne?
Vakarā runaju ar Edgaru, likās ,ka viss ir kārtība.Drīz tiksimies, un viņam ir lielas jūtas pret mani.
Šodien skolā ieraugot Alvi, nevarēju nesmaidit,jutos kā zem ekstazī,redzot viņu ejot smaidu, un saprotu vinš man atbild ar smaidu arī.Vislaik sastapās skatieni, kā tikko iemīlējušies 2 cilvēki..Nezinu, nesaprotu vairs neko.
Draudzene saka ,ka vairāk jāpievēršās Edgaram,bet vai es vēlos?
Nezinu, kā izziet no šīs situācijas.
Zaudēt visu,vienu,vai palikt kā ir?
Un kas tās par izjutām pret Alvi?
Nesaprotu.
4
