Ko jūs nožēlojat?

Man šķiet, ka neko nenožēloju. Ok, bišķi škrobe, ka jaunībā, pirmajās attiecībās biju naiva aita, bet tas jau pieder pie lietas. :D

Neko nenožēloju. Bija vienas ļoti nepatīkamas attiecības un dzīve būtu bijusi skaistāka bez tām, bet nu kas ir noticis, tas ir noticis. Es esmu pieņēmusi, izpratusi un guvusi mācību, tagad tas ir maznozīmīgi.

Es laikam vairs nekad nemeetaasos ar taadiem vaardiem-man neko nevajag...,ja iet runa par naudu!Taa ir pilniigi nevajadziiga tuksa runa!Vajag ,veel ilgi vajadzees!:)

Ne vienmēr viss ir bijis rožaini (pat ne tuvu tam) bet noteikti neko nenožēloju. Šobrīd pavisam noteikti rīkotos citādāk, jo ir tā negatīvā pieredze, ja nebūtu, būtu tās pašas kļūdas

Tā kā kopumā neko nenožēloju :)

es esmu iemācījusies nevis nožēlot, bet mācīties no pagātnes :)

Nožēloju šo to ko neizdarīju.

Nozeloju,ka tik ilgi ljavu sev kakkat uz galvas.Gluzi ka zakjis saka-biju naiva. Ko ieguvu? Sapratu,kadu cilveku tiesam NEVELOS sev blakus.

Nozeeloju, ka kraapu savu ex draugu, tagad zinu, ka vins tiesaam to nebija pelniijis, bet nu viss sliktais jau naak atpakal un tiesi tagad....

Nožēloju to, ka nenovērtēju savu vīrieti.

Pagaidām neko nenožēloju. Piekrītu 100% Emanuellei par to ''man neko nevajag...'' . Es pati svārstos starp ''man kaut ko tomēr vajag'' un ''man neko nevajag'' un cik pati saprotu, tad manam draugan tomēr labāk patīk, ja man kaut ko vajag. Vienā reizē atnācu mājās sapirkusies kaut ko sev un viņš pat apvainojās, ka es redziet saku, ka man nevajag, bet aiz muguras eju uz veikalu un sev to visu nopērku :D . Interesanti. Kaut kur lasīju rakstu, ka vīriešiem ir dabiski sievietēm dot naudu, laikam kasjauns.lv. Tur to salīdzināja ar seksu, ka tad vīrietis mums dod ļoti daudz, bet sieviete mazāk. Nezinu, cik tur tās taisnības.

Nozeloju, ka tik patiesi stipri mileju.

Novirzos no tēmas līdz "man neko nevajag". Viņi tik tiešām saprot ļoti tieši. Tad, kad es teicu, ka man neko nevajag, un visur maksāšu par visu tikai pati, neko tiešām arī nedabūju.
Tagad es saprotu, ka ir taču ļoti jauki ļaut sevi palutināt. Tas taču arī vīrietim sniedz prieku un ceļ pašapziņu, ka viņš var atļauties iepriecināt savu sievieti tā vai citādi.
Cita lieta ir uzkāpt uz kakla un sākt dzīvot uz vīrieša rēķina. To gan es galīgi neatbalstu. Vai pieprasīt dāvanas...

nožēloju to,ko neizdarīju...un šo to,ko izdarīju...bet cenšos izmest nepatīkamās atmiņas no galvas,citadi nojūgšos

nožēloju naivumu
dažas kļūdas,ko pieļāvu un ko sastrādāju.
nožēloju,ka es pārāk mīlu un cenšos un mēdzu atstāt sevi otrajā plānā,pārāk lutinot un rūpējoties par vīrieti.

labi.tad par to-man neko nevajag.
man arī reizēm vīrietis kaut ko piedāvā,bet es atsakos,tikai tāpēc,ka man liekas,ka man dod par daudz,lai gan man tiešām gribās-vajag-noderētu, bet gribas būt patstāvīgai.
kur ir tā robeža,cik daudz var pieņemt,jo man liekas,ka ja šo to atteikšu,tas tikai pierādīs,ka cenšos pati,cienu viņu un negribu izmantot.

Hmmm... es laikam piederu pie to cilvēku kategorijas, kas uzskata, ka nekad neko nevajaga nožēlot...jo viss jau notiek tā kā tam ir jābūt... ja kaut ko nepateici, tas nozīmē nevajadzēja, ja kaut ko neizdarīji, tad tam nebija jānotiek...

nevar nožēlot neko daudz, jo kas to lai zina, būtu vēl sliktāk..

Ir pietiekoši lietu,ko nožēloju.Sarakstu taisīt nevēlos.

es nožēloju, ka sāku slikti mācīties un ka vairākas reizes piedzēros un uzvedos kā idiote.. bet ja mani atsviestu atpakaļ tajā laikā, tad visticamāk es nemācītos cītīgāk :D un dzeršanu tāpat esmu atmetusi, jo kad tad vēl var atļauties piedzerties ja ne pašā jaunībā?? :D Tagad tik pa vīna glāzei vai kādam kokteilītim pasākumos..nevis 0.7 iesildoties pirms iešanas uz klubiem :D

Es nenožēloju neko, jo katra lieta noved pie citas, ir zināmas lietas, kuras nevēlos pieminēt, jo tās nav pieminēšanas vērtas.
Es varētu analizēt to, ka nerīkojos tur vai citur pareizi, un daudz sapratusi, cik nozīmīgi ir daži vārdi, kas neapdomīgi izmesti un ko tie spējuši mainīt..

Nezinu, vai to var saukt par nožēlu, bet ir dažas lietas, par ko izjūtu nelielu kaunu gan, bet publisku grēksūdzi veikt negribu. Neesmu tik pārdroša, lai pašrocīgi sevi iegrūstu lauvu krātiņā saplosīšanai:D