Gribu jaunas lietiņas,bet strādāt nesanāk.

Cik tad tev gadu, ka gribi, lai mamma tev visu pērk?

Šī tēma ir kāds joks vai provokācija, vai ne?

Man liekas, ka reti kuram cilvēkam ir tā, ka visu, ko gribas, var nopirkt.

Cik saprotu, esi skolniece. Pagaidi vasaru un meklē vasarai darbu, tad varēsi arī pati kaut ko sev nopirkt un pie reizes sapratīsi, ka nauda no gaisa nekrīt, bet gan tā ir jānopelna.

Nu man ir 21 gads.

Nē, šī tēma nav nekāds joks, tā ir patiesība.

21 gads? Sorry, bet haha. :D

c'mon! tev ir 21 gads un vēl gaidi, ka tev mamma visu pirks? Tak vismaz saviem tēriņiem vari nopelnīt, ja vēl dzīvo pie vecākiem.

Tev mamma noteikti dod kādu kabatas naudu-no tās vari iekrāt pāris nieciņiem, kurus gribi. Atceros, kad mani vēl uzturēja vecāki. Katru nedēļu deva konstantu naudas summu transportam un pusdienām. Mācēju dzīvot taupīgi un rezultātā varēju nopirkt gandrīz visu, ko gribēju. :)

Es domāju, ka mamma iedotu Tev to naudiņu, ja tās lietas tiešām vajadzētu, nebūtu tiešām, ko vilkt..bet, ja Tu vienk gribi, nu nez, varbūt padomā par to, ka remonts nav nekāds lētais prieks, un Tava mamma nestrādā tādēļ, lai katrai Tavai iegribai izdabātu.

21 gada vecumā jau pati strādāju. Principā jau 18 gadu vecumā sāku piehaltūrēt, lai mammai viss nav jāprasa.
Nez, man šķiet, ka 21 gads jau ir pietiekams vecums, lai atrastu kur piestrādāt un kaut mazliet, bet pelnītu jau pati.

Nezinu, vai ir ļoti daudz tādu cilvēku pasaulē, kas spēj nopirkt visu, ko gribas. Un nē, es arī nepērku visu to, ko es gribu. Kaut vai tādēļ, ka ne vienmēr tas, ko es gribu, ir tas, ko man vajag.
Par mammu... nu viss ir atkarīgs no jūsu materiālā stāvokļa. Būtu jocīgi, ja jūs dzīvotu no algas līdz algai, bet tu vēl prasītu, lai tev šmotkas pērk. Bet ja līdzekļi atļauj, varbūt mēģini vienoties, ka, piemēram, tu uzņemies visus mājas darbus apmaiņā pret to, ka viņa tev iedod kādu konkrētu summu mēnesī.

Man ir 20, studēju dienas nodaļā un tas ir viens no iemesliem, kāpēc normālu darbu atrast nevaru (ir arī citi, tīri personiski un ar ģimeni saistīti). Vecāki dod tikvien kā ceļam. Pusdienas ņemu no mājām vai cenšos kko maksimāli lētu ēst. Un es pat nevaru iedomāties, ka es tagad mammai teikšu- dvj, nemaksāsim par siltumu, man vajag jaunas drēbes! Savu naudiņu, kuru tērēju izklaidei, skaistumkopšanai un citiem sievišķīgiem sīkumiem, pelnu pati. Esmu privātskolotāja un ar tiem 10-15 ls nedēļā man pietiek. Gribētos, protams, vairāk, bet ir, kā ir. Ar to visu es gribēju pateikt, ka vienmēr var kaut ko izdomāt. ;) Pamēģini atverskapi.lv, tur reizēm var atrast jaukas lietas. ;) Palasi sludinājumus, varbūt vari atrast kādu veidu, kā piepelnīties.

Es vispār nesaprotu kā šajā ecumā pilnībā vēl var dzīvot uz vecāku rēķina. Pati sāku strādāt jau gados 15, vasarā un rudenī kamēr skolā nebija daudz jādara strādaju, sapelnīju sev naudu visam gadam lai tēriņiem sanāktu un varētu nopirkt ko vēlos + vecākiem palīdzēju kādus rēķinus nomaksāt..

Nikolette- Man nedotu naudu par mājas darbiem. Jo vienmēr visus mājas darbus daru es. Mamma tikai piegružo visu.

Es 21gada vecumā strādāju 20h nedēļā un eju uz lekcijām 3 dienas nedēļā, savācu māju un taisu ēst... Es pat neprasu naudu, kur nu vēl lai es teiktu, lai tagad man nopērk visādas mantas!

Tu dzīvo uz mammas kakla un vēl gribi, lai Tev maksā par grīdas izmazgāšanu vai plauktu sakārtošanu? :D
Piedod, bet man nāk smiekli!

Izklausās, ka šī atkal būs diskusija no sērijas - Mamma visu piegružo, mamma nedod naudu, mamma mani nesaprot!

Nu būtībā var gan dzīvot uz vecāku rēķina.. Piemēram, situācija- cilvēks mācās dienas nodaļā, tiešām mācās. :D Un kā gan var atrast normālu darbu, ja skola ir no 8.30- 16.00. Var atrast kādu piepelnīšanās veidu, bet ne darbu, ar ko uzturēt sevi, maksāt par dzīvokli utt. Kaut vai tie paši mediķi- nedomāju, ka pirmajos gados viņiem vēl pietiek laika strādāt :D Patiesībā manā kursā teju visi dzīvo pie vecākiem un viņu pilnā apgādībā, ar dažiem izņēmumiem, protams. Es uzskatu, ka kosmētika, drēbes, izklaide būtībā ir lietas, kuras nav ļoooti nepieciešamas un var paciesties un būt taupīgākam, ja reiz pats nepelni.

Līdz vidusskolas beigām man naudu arī nedeva, jaunu apģērbu pirku ārkārtīgi reti. Strādāju vasaras mēnešos un uzreiz pirmajā kursā atradu darbu. Strādāju jau no 20 gadu vecuma un arī tagad, protams, nevaru nopirkt visu, ko sirds kāro, bet vismaz nevienam nav jālūdz nauda, pati plānoju savus tēriņus un zinu, cik daudz varu atļauties.

Tiešām nevar savienot ar skolu vai tās ir tikai atrunas? Pazīstu cilvēkus, kas strādā pa naktīm un brīvdienām. Protams, tas nav labākais variants, bet arī šeit, forumā, mēs varam redzēt piemērus neatlaidībai un mērķtiecībai. Meitenes nečīkst, bet cīnās. Ticu, ka tas atmaksāsies.

Nu ja tu tā par mammu izsakies, tad liekas, ka jums tur attiecībās viss nav īsti kārtībā.

Nāku no jocīgas ģimenes, bet vecāku mājā dzīvoju līdz 23 gadiem, strādāju ik pa laikam un mani tiešām uzturēja. Bet tā bija vecāku vēlme, jo viņi uzskatīja, ka studiju laikā jāstrādā nav.
Uzskatu, ka strādāšana/nestrādāšana un uzturēšana ir atkarīga no attiecībām ģimenē un uzskatiem par to, kad bērniem jākļūst patstāvīgiem. Tev neatliek nekas cits kā pielāgoties.

Mediķi var savienot darbu ar mācībām un vēl diplomdarbu uz desmit aizstāvēt, ticiet man :) Kā kas, tā uzreiz piesauc medicīnas studentus. Protams, nav viegli, bet manā paziņu lokā ir vairākas meitenes, patiesībā bijušās kolēģes, kas studē medicīnu un vēl paralēli strādā. Viss notiek :)