Uzmanība, zvani darba laikā

620

Reģ: 22.10.2010

Jautājums tām, kam ir otrās pusītes. Cik bieži sazvanaties/sarakstaties darba laikā? Cik ilgi jau esat kopā un vai ir bijušas izmaiņas šajā sakarā?
Ja kāda strādā kopā ar savu otro pusi, kā tas ietekmē attiecības?

Es darba laikā pārāk daudz domāju par viņu. Brīžiem pat grūti koncentrēties kam citam. Kaut dzīvojam kopā un vakari un brīvdienas ir mūsu kopīgas. Vienalga ļoti ilgojos, kaut kopā jau 8 gadi. Viņam šķiet nav tik izteikti. Tad nu nepatīk uzbāzties ar sevi un saviem zvaniem. Tā jau viņš ar pazvana kādu reizi, divas dienā.. Bet man prasās vairāk. Bet neuzbāžos viņam, zinu, ka tas var atgrūst :(
Vispār man reizēm ir sajūta, ka man vajag par daudz uzmanības. Kaut jūtos pašpietiekamaun labrāt daru lietas ne-kopā ar viņu. Gan satiekos ar draugiem, gan ir savs hobijs un citas lietas. Bet kaut kā gribas viņu vairāk un biežāk. Arī bučas un apskāvieni - man gribas visu laiku, bet neuzbāžos, jo laikam jau nav otram patīkami, ka visu laiku izrāda uzmanību. Kaut kā cenšos turēties, bet arvien vairāk sāku ilgoties pēc lielākas uzmanības un sāku pieņemt to no citiem vīriešiem.

22.03.2012 17:22 |

miquela

620

Reģ: 22.10.2010

22.03.2012 17:23 |

Liliii

8407

Reģ: 29.01.2009

Esam kopā 4,5 gadus un sarakstamies un sazvanamies tikai tad, ja tiešām kaut kas nepieciešams pajautāt. Pa liekas es nekad nezvanu, jo zinu, ka mans draugs darbā pārāk aizņemts, lai viņam vēl traucētu ar jautājumu - "čau, ko dari, kā iet?"

Tā kā dzīvojam kopā, tad zinu, ka vakarā satikšu viņu.

22.03.2012 17:32 |

Liliii

8407

Reģ: 29.01.2009

Bija domāts - pa liekam, nevis liekas.

22.03.2012 17:33 |

emanuelle2

16208

Reģ: 01.02.2010

Es vienmeer piesaku savam viiram,lai nekad man nezvana ,netraucee darbaa!Es negribeetu dzirdeet arii neko negatiivu...nespetu taapat neko labot!Esam vienojusies ,ka varam visu izrunaat maajaas!:)
Es noteikti piederu pie sievieteem ,kurai patiik uzmaniiba,komplimenti!Tas ir tik seviskiigi!

22.03.2012 17:34 |

slikta_sieviete

540

Reģ: 18.11.2011

Runājot par vīriešiem, tad man patīk uzmanība, komplimenti, ja tie ir patiesi (kurai gan nepatīk?).
Ar zvaniem, vēstulēm sociālajos portālos, sms ir tā, ja esmu aizņemta, tad neceļu tel., neatbildu, atbildu, kad ir atbrīvojies brīvs brīdis.

22.03.2012 17:57 |

paranoid

3281

Reģ: 18.01.2011

Netraucēju savu vīrieti darbā, viņam katru dienu ir svarīgas sapulces, kurās es ar saviem zvaniem viņam būtu nevietā. Darba laikā viens ortam zvanam tikai tad, ja kkas ārkārtējs

22.03.2012 18:07 |

Lex

1183

Reģ: 15.02.2012

Nopietni jāstrādā pie pašpietiekamības.
Es nekad neesmu traucējusi savu vīrieti darbā, jo tā nav vidusskola. Tā pat arī man nepatīk, kad mani traucē bez nopietna iemesla.

+ man patīk Emmanuelles teiktais - par vienošanos, ka visu var izrunāt mājās. Zelta vārdi :)

22.03.2012 18:09 |

_paris

13796

Reģ: 23.10.2010

Nezvanu darba laikā, man pašai arī nepatīk, ja traucē, kad esmu aizņemta. Ja kas svarīgs - atsūta/u sms.

22.03.2012 18:09 |

miquela

620

Reģ: 22.10.2010

Nu jā, nu mums abiem tāds ne ļoti atbildīgs darbs, kur arī jāatsēž citreiz vienkārši. Un es zinu, ka viņš mēdz garlaikoties un neko nedarīt, bet man neuzzvana un tas sāp :( Es kad sagarlaikojos, uzreiz domāju par viņu, bet nu nezvanu jau visu laiku, jo zinu, ka nokaitināt varu. Ehh, nezinu, liekas jau ka esmu pašpietiekama, bet kaut kā jūtu tik spēcīgu to mīlestību, no kuras visādā ziņā reizēm baidos. Man ir bail zaudēt viņu. Ļoti bail. Mīlu tā, ka liekas, ka nespētu dzīvot bez viņa. Un nu nav tā, ka man eksistētu tikai viņš. Negribu tik ļoti mīlēt. Man ir bail, ka viņam mīlestība pāries. Bet zinu, ka man nepāries. Man nekad nepāriet. Ja ir pa īstam, tad uz mūžu. Tik daudziem apkārt tā vienkārši pāriet mīlestība..daudzi šķiras, skrien pie citām. Zinu, ka varu viņam uzticēties, bet ja nu viņam arī pāriet un tie garie gadi kopā liek sagribēt ko jaunu un neizjustu? :(

22.03.2012 18:22 |

Gardumina

1475

Reģ: 05.01.2010

Par daudz domā par to visu. Kā jau meitenes teica - vajag būs pašpietiekamai. Tu esi pārāk atkarīga no viņa un tas jau ir ceļš lejup.

22.03.2012 18:30 |

miquela

620

Reģ: 22.10.2010

Gardumiņa, bet kā to mainīt? Nav tā, ka gribu būt ar viņu 24/7. Es labrāt aizdodos ar draugiem, aizbraucu viena pasportot, uz baseinu, pastaigāties.. Nav tā, ka gribu ar viņu tik būt. Bet tā mīlestība vienalga ir tik spēcīga. Tā ilgošanās un vēlme mīļoties ar viņu, kad esam kopā .. un kad paskatos uz viņu, izūtu tik spēcīgu īlestību un visu laiku domāju, cik ļoti viņu mīlu.. Nezinu, kāpēc viss ir tik spēcīgi, es gribu tikt no tā vaļā.

22.03.2012 18:36 |

frivolous

1638

Reģ: 20.09.2010

acīmredzot, neesi tik pašpietiekama, kā pašai šķiet. Nodarbini sevi vairāk, vēlams ar lietām, kas Tevi patiešām aizrauj .. kad ir kaut kur iekšā pa īstam, neatliek laiks tik ļoti sailgoties, lai gribētos zvanīt n- tās reizes dienā ....

22.03.2012 18:36 |

Man ir ko teikt!

8968

Reģ: 29.01.2009

Es saveejam nekad nezvanu, kaut gan gribas jau, bet nu zinu, ka vins man uzrakstiis vai piezvaniis, pat ja vinam nav ko isti teikt :D taa ir katru dienu, izneemums, kad esam sastrideejusies, bet arii tad dazreiz sis zvana, es gan tad necejlu :D man, laikam, pietiek uzmaniiba no vina, vakar pilnigi gribeejas teikt vinam, lai tak iet kaut kur pastaigaties :D

22.03.2012 18:43 |

Mi Amor

1308

Reģ: 08.12.2011

Mums ir tā, ka es esmu tā, kas uzmācas ar tiem zvaniem, gribas papļāpāt. Pa retam arī viņš patēlo mani, zvana man un tā. Tas tak ir mīļi, ka vēl var tā. Ā, mēs nedzīvojam kopā :)
Un tā vnk rakstīt "Nopērc maizi un pienu." Vai " Kur esi?" nu tādas sms galīgi garām

22.03.2012 18:47 |

krista21

9169

Reģ: 23.02.2012

"Bet zinu, ka man nepāries. Man nekad nepāriet. Ja ir pa īstam, tad uz mūžu. Tik daudziem apkārt tā vienkārši pāriet mīlestība.."
a to tu zinaasi tikai peec tam. mees nespeejam objektiivi noveerteet miilestiibu, kameer esam pashas tajaa. un tu nepieljauj iespeeju, ka tu atradiisi kaadu citu un aiziesi no vinja? nekad neko nevar zinaat. nedziivo tik daudz naakotnee, mokot sevi ar jautaajumiem kaa buutu ja buutu. domaam ir matereaals speeks. (nezinu, vai to vaardu pareizi uzdrukaaju) nepievelc negatiivo.
veel to visu vareetu izskaidrot ar to, ka neesi viirieti apgredzenojusi un tas tev nedod stabilitaati un mieru. un taadaa gadiijumaa, taa nav tik ljoti miilestiiba kaa veelme privatizeet.

22.03.2012 19:00 |

emanuelle2

16208

Reģ: 01.02.2010

Loti patika Kristas teiktais-tik daudz patiesiibas!Nekad mees nezinam,kaa buus veelaak....!

22.03.2012 19:11 |

Pandiņa

560

Reģ: 19.04.2009

palasot autores komentārus, radās sajūta, ka viņa tik vēlas mums visām acīs iebāzt, cik nenormāli mīl savu vīrieti vēl pēc 8 gadiem, it kā mēs tā nevarēsim, bez maz vai cik lieliska meitene savam puisim utt. Priekš kam jāizrādās? Bet nu varbūt man tikai tāda sajūta radās...

22.03.2012 19:11 |

miquela

620

Reģ: 22.10.2010

pandina, tu ļoti kļūdies.. man liekas, ka tur navar ko lepoties, vismaz es nelepojos ar to, es gribētu visu tvert vieglāk un nejust tik spēcīgu mīlestību, jo tā ir vielāk dzīvot. Zini, ir tāds teiciens - "Labāk ir, ja vīrietis sievieti mīl vairāk kā sieviete vīrieti." Un es tam pilnībā piekrītu. Bet man laikam ir pretējs variants un man tas riebjas :(

22.03.2012 19:16 |

Mis Take

5261

Reģ: 27.03.2009

Nu mees, ja neesam darbaa esam kopaa visu laiku, jo mums vienkaarshi taa gribas, darbaa paartraukumos, pusdienlaikaa sazvanamies, lai parunaatu iisti neparko... reizeem uzraxtam kaadu sms... vnk zinu, ka vinjam ljoti gribas buut man blaku.

22.03.2012 19:25 |

frivolous

1638

Reģ: 20.09.2010

nu man tas izklausās dikti savādi - mīlu tik stipri, ka liekas. un kā ellē mīlestību var izmērīt - kurš vairāk, kurš mazāk ? tas, ka tu visu laiku gribi mākties virsū un stāsti, cik ļoti mīli, nebūt nenozīmē, ka viņš mīl mazāk, jo to nedara. a ja nu viņš būtu gatavs dzīvību tevis dēļ atdot ? vai nieri ? :D
izpausmes un apliecinājumi ir dažādas, varbūt vnk novirzi daļu "mīlestības enerģijas" kādā citā gultnē, piem., uztaisi viņam vakariņas :D

22.03.2012 19:27 |