Labrīt! 22.03.

cacaō - es eju uz sporta klubu (body bike, aerobika), bet neteiktu, ka tas man sagādā baigo prieku. bieži vien jāpiespiežas, lai tur aizietu.

Lai ietu uz jogu, tur jābūt kaut mazliet lokanam - es jau no bērnības esmu koka klucis konstantīns. Mugura taisna, lai kā liektu utm. Viena trenere kaut ko teica par ciešām saitēm bla bla, laikam tamdēļ... Esmu bijusi uz pilatēm un tās jau man likās dikti garlaicīgas un nevarēju sagaidīt, kad beigsies. Man savā ziņā patīk, kad mani nodzenā. :)

ja es tā padomāju, tad vienmēr bijis tāds depresīvs noskaņojums, kas parasti smagāk izpaudies tumšajā periodā un skolas brīvlaikos. Vasarās biju laimīga, jo tad mūs uz 3 mēnešiem izsūtīja uz laukiem, kur vēl bija sava saimniecība :)

Prior, es arī neesmu nekāda lokanā, sākumā gan jau būtu grūti, bet ar laiku varbūt aizietu :D Varbūt iepatiktos. Es tiešām domāju pamēģināt, man darbs apmaksā sporta klubu un tā. Citādi besī,ka visu laiku tāds iekšējs nemiers, kaut kāda pilnīgākā disharmonija. Katrā ziņā tiešām ceru,ka tas tā pārejoši, sakarā ar visu to skolu, stresiem utt.

Labi, ka tagad siltais laiks nāks. Jācenšas vairāk kur doties, kādi pasākumi, aktiviātes. Tagad būs arī vienkāršāk sapucēties :) Draudzene vēl ieteica brīvprātīgajā darbā iesaistīties. Par to gan vēl domāju...
Ja tas viss man neliksies justies labāk, tad gan meklēšu kāda psihoterapeita palīdzību...

Nu,ja tiešām ir tā,ka Tev tie depresīvie noskaņojumi nāk virsū tikai tumšajā, aukstajā, drūmajā laikā, tad es tiešām iesaku atrast kādu foršu brīvprātīgo darbu kaut kur, kur saule spīd viscaur gadu :)
Varbūt palīdzētu kaut vai tas, ja pati iegādātos kādu psiholoģijas grāmatu un palsītu? Vispār viņas diezgan interesantas, daudz ko var uzzināt :)

Esmu lasījusi par zemapziņu, pašiedvesmu utm. Bet tas tā īslaicīgi.