pīpētājs+nepīpētājs

Mēs abi divi pīpējam, tākā nav nekādas problēmas ;)

Pati nesmēķēju un nekad to neesmu darījusi (laikam iedzimts riebums pret šo padarīšanu un cigarešu smaku). Draugs dažkārt (2x mēnesī) uzpīpē, kad iedzer, bet tagad jau retāk, jo man tiešām organiski riebjas tā smaka un automātiski sabojā garastāvokli! :D
Tāpēc droši varu apgalvot, ka nespētu ar smēķētāju sadzīvot!

Vīrs sāka pīpēt kādu laiku atpakaļ, es nepīpēju, bet mani pilnīgi netraucē, ka viņš pīpē. Ja grib pīpēt, tad iet ārā un viss. man nekas tur nesmird :D

Es nevarētu sadzīvot ar kādu, kurš manā klātbūtnē kniebj nagus ar tām pretīgajām knaiblītēm, ar smēķētāju nav problēmu, ja vien nesmēķē iekštelpās.

Es vairs nevarētu būt kopā ar vīrieti, kurš nav veģetārietis. :D Līdz ar to, ar smēķēšanu viss ir skaidrs - arī nevarētu. Mani tādas lietas ietekmē un nav patīkamas, es vispār nepanesu cigarešu dūmus un smaku. Man pat paziņu lokā lielākā daļa nesmēķē, taču okei, tik daudz es varētu paciest, bet vīrietis, ar kuru man ir arī jāskūpstās - nē, paldies. Ja tomēr gadītos, ka iemīlos smēķētājā, es laikam nedaudz viņu sāktu par to zāģēt un motivētu atmest. :)

Biju ilglaicīgās attiecībās ar smēķētāju. Man pašai ļoti nepatīk smēķēšana, tā smaka, utt, bet mēs labi sadzīvojām - mājās viņš nesmēķēja, gāja uz balkona. Mašīnā arī nē. Tīrīja zobus vairākas reizes dienā vai košļāja košļenes, bet es viņu arī baigi nezāģēju, viņš saprata, ka man tas bija nepatīkami, un es sapratu, ka viņam vajag smēķēt.

Nē, uzskatu, ka smēķēšana nevar būt par iemeslu beigt attiecībās vai meklēt citu "labāku" nesmēķētāju. Protams, patīkami, ja uzskati saskan, bet ne vienmēr tā sanāk.Vienkārši jāmācās vienam ar otru sadzīvot :)

jautāju tāpēc, ka itkā mēs abi divi ar pīpējam, bet gribas atmest šo netikumu.
Un man īsti riebjas tā smaka, piem, uz pohām, kad pati papīpēt nevaru..
Tapēc vienkārši nesaprotu, mēģināt atmest, vai tomēr nē.
Nu tādā ziņā, vai tas izdosies vai būs kārtējais nelaimīgais mēģinājums..

Mēs abi pīpējam, tā kā problēmu nav.

Esmu bijusi uz pāris randiņiem ar nepīpētāju. To viņa skatienu, kad aizsmēķēju, neaizmirsīšu. :D Sajutos it kā būtu nožņaugusi viņa mīļoto kāmīti. :D

Draugs agrāk smēķēja. Ja nestāv man blakus, nepūš virsū dūmus un pēc tam lieto košļeni,man nav īpašu iebildumu. Jā, smēķēšanu kā tādu neatbalstu, bet aizliegt neaizliedzu.
Nu jau gan pusgads drīz būs kā atmeta. Viens no iemesliem - manis dēļ.

_buciite_, ja pati domā par atmešanu, tad, protams, pamēģini atmest! Tu taču neko nezaudēsi. Un mierīgi sadzīvosi ar savu draugu. Šeit vispār nekādas problēmas nav :)

Viņš nemaz negrib atmest? Man šķiet, ka kopā varētu būt ļoti vienkārši, pie tam jūs viens otru motivētu un atbalstītu.

Košļene ta' košļene - bet drēbes un mati taču arī savelkas. Ar laiku tāpat visi regulārie smēķētāji smird jau pa gabalu, lai gan paši to nejūt - salejas ar smaržūdeņiem, žļembā košļenes, bet tāpat ož pēc cigaretēm.

Nu man ir bijuši nepīpētāji,kamēr pati esmu pīpējusi.Viņiem nepatika.
Tad satiku tagadējo,viņš no sākuma nepīpeja,tad manis dēļ sāka.
Un nu, pēc 6 gadiem vairs abi nepīpējam, tā teikt, jaunā gada apņemšanās :) un izdodas,ir ok!Vairs nav jāatstāj ap 100 ls mēnesī par cigaretēm.

Sen atpakaļ es smēķēju, bet tagad vairs nē un man cigarešu dūmu smaka riebjas, nav jau runa tikai par elpu, bet par cilvēku kopumā, liekas dīvaini, ka kopš nesmēķēju man nav bijis pa ceļam ar vīrieti kurš smēķē. No cigaretēm smird viss mati, drēbes, āda un es to ļoti labi jūtu.
Mans draugs nesmēķē, viņš ir sportists un viņš par smēķēšanu domā līdzīgi kā es!

Piekrītu, ka smēķētāji smird un paši to nejūt.
Es nekad nevarētu būt kopā ar smēķētāju, jo cienu sevi un neuzksatu, ka smēķēšana ir nepieciešamība. Un man no cigarešu dumiem paliek slikta dūša, apmēram tāda sajūta, kad braucot ar sabiedrisko vai mašīnā paliek slikti, metas reibonis utt.
Man vispār ir ļoti pastiprinātas sajūtas - dzirde, smarža, garša, līdz ar to būtu neiespējami.

Ne es, ne vīrs nepīpē. Es šobrīd nevaru iedomāties attiecības ar smēķētāju.
Man bija puisis, kas smēķēja regulāri un daudz, lai kā viņš tīrītu zobus un košļātu orbitus, tāpat mani kaitināja tā smaka līdz nelabumam, jo oža man ir ļoti jūtīga....

Es pīpēju un draugs ir tāds svētdienu pīpētājs.
Nekādas problēmas nav, jo esot mājās vispār nepīpēju.

Man šķiet, ka tā panesamība arī atšķiras. Manā ģimenē neviens nesmēķēja, ne māte, ne tēvs, uzaugu vispār nejūtot ikdienā cigarešu dūmus. Tādēļ varu sacīt, ka esmu ļoti jūtīga pret to un jūtu arī tad, ka smaržas+košļene un viss tīrs un svaigs. Draudzenei, savukārt, abi vecāki smēķēja un bieži to darīja arī virtuvē, līdz ar to lai arī viņa pati nepīpē un protams, cigarešu dūmu smaku neizbauda, nevarētu sacīt, ka tas viņā izraisa tādu pašu paniku kā manī. :D Bet jā, arī man ar smēķētājiem nav bijis pa ceļam, tas vispār uzreiz vīrietī pamatīgi atgrūž.

Man reiz bija smēķētājs. Vairs neko tādu nevēlos atkārtot. Tā smaka ir neciešama, man no pīpuļu aromāta vienkārši nelabi paliek. Nav brīnums, ka to spēju paciest tikai 3 mēnešus. Tagad esmu kopā ar vīrieti, ar kuru man domas šajā lietā sakrīt.

Gribēju rakstīt tieši to pašu, ko vienrz jau paspēja uzrakstīt.
Tagad tā aizdomājos, ka man gan radi, gan draugi gandrīz visi smēķē. Līdz ar to, mana oža attiecībā pret nikotīnu laikam ir atrofējusies. :D

Autorei - es nespēju iedomāties kā varētu atmest, ja draugs turpinātu pīpēt. Bet nu pagaidām nereāli liekas arī atmest abiem reizē, tomēŗ - teorētiski, tam vajadzētu būt vieglāk tomēr..