Man ir dzīvesbiedrs / draugs /partneris /sauc kā gribi ,
ar kuru attiecības (esam kopā kādu gadu) ir dievišķas - nestrīdamies ,viss mierīgi , atrodam kopīgu valodu , BET seksuāli viņš mani nu nemaz nesaista,pilnīgi neuzbudina, tāpēc līdz seksam nonākam pāris reizes mēnesī. Principā esam tādi kā istabasbiedri. ;D
Viņš būtu gatavs kaut katru dienu ,nav tā,ka es viņam nepatiktu ,vienkārši es to procesu vienmēr nobremzēju.
Vai ir vērts turpināt vilkt tādas attiecības , kur nav fiziskās pievilcības , bet ir garīga saikne?