Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

cik svarīgi ir kompromisi?

 
Reitings 239
Reģ: 24.02.2012
Bija man tādas attiecības kur mans mīļotais pirmajā gadā daudz tusējās un es nē, man tas nepatika, neteicu viņam ko darīt ko nē, bet izturējos pietiekami uzkrītoši lai viņš redzētu ka man tas nepatīk, es viņu ļoti mīlēju un viņš mani pievelk visos veidos, jā veljoprojām pievelk, bet viņš pats arī drīz pārtrauca būt tāds tusētājs redzēja, ka man ir ļoti svarīgas mūsu attiecības un izmainija sevi pilnībā. Tad gāja daži gadi, mēs sākām veidot mūsu dzīvi kopā un mani draudzenes aizvien biežāk sāka aicināt uz ballītēm, es sākumā prasīju kā ir viņu vai viņam nav iebildumu, ja es eju, viņš teica, ka man pat nav jāprasa, protams es varu iet, bet es vienmēr aizrāvos un ierados vairākas stundas vēlāk dziļā naktī. Tad man kautkā pēkšņi iepatikās ballēties un piedzerties un dejot klubos un viņš neko neteica kad es teicu, ka iešu, tikai paprasija cikos būšu mājas, un stundu pēc manis teikta laika man zvanīja un prasija kā iet un kad būšu, es redzēju ka viņš sāka palikt arvien neapmierinātāks, bet es sevi nevarēju izmainīt, tā vienu nakti es pārnācu ļoti vēlu un piedzērusies un viņš man pateica ka es vairāk neiešu uz klubiem, es raudāju domāju, kā viņš tā var man aizliegt un sakliedzu atpakaļ un apvainojos, tad viņš mani apskāva un turēja savās rokās un lēni izstāstija, kapēc viņš tā rīkojās, jo viņam mūsu attiecības ir patiešām svarīgas. Es jutu cik viņš ļoti mīl mani, bet es gribēju būt tāda pati kā citas meitenes, iet un tussēties redzēt pasauli un nākamajā dienā es no viņa aizgāju. Ja es būtu sevi piespiedusi pārkāpt sev pāri un beigtu ar to ballēšanos, vai es būtu klausījusi aizliegumam vai tas būtu kompromiss. Nu ir pagājis ļoti ilgs laiks un es sāku domāt, kapēc es rīkojos tā, viņš pret mani bija fantastisks un ir labs vēljoprojām, pa retam sazinamies, un nespēju saprast, kapēc. Gribētu viņu atpakaļ, bet nezinu, ko un kā un cik svarīgi ir tie kompromisi attiecībās - laulībā!
18.03.2012 22:53 |
 
Reitings 1475
Reģ: 05.01.2010
Visvienkāršākais ir aiziet no otra nevis mainīt kaut ko, vai ne? Tad tagad nesūdzies!

Nesaprotu, kādēļ tik bieži cilvēki nespēj savienot divas lietas - jaunības izbaudīšanu ar nopietnām attiecībām.
18.03.2012 22:57 |
 
10 gadi
Reitings 3289
Reģ: 29.01.2009
Jjebkurās attiecībās, ja vēlies, lai tās būtu labas, ir svarīgi kompromisi. Gan ar ģimeni, gan draugiem, gan otro pusīti. Kaut vai biznesā. Nu vai otrs variants- uzvar stiprākais, bet tad tās attiecības arī var izvērsties ne tās patīkamākās vienai pusei.
18.03.2012 22:59 |
 
Reitings 239
Reģ: 24.02.2012
Bet ja bez naida lūdzu? Tas izrādās nav vienkāršākais, bet to nejūt uzreiz tajā brīdī, jūtu tikai tagad.
18.03.2012 23:01 |
 
Reitings 239
Reģ: 24.02.2012
Es tad vienkārši neredzēju cik daudz viņš darīja priekš manīm un no cik daudz viņš patiesība bija atteicies dēļ manīm. Tagad, kad laiks ir ritējis un man ir bijis pietiekami laika visu apdomāt, to redzu. Domāju, ja man būs jāatsakās no kautkā dēl viņa tad būšu tā kā zem kurpes, tā kā dzīvojot pie vecākiem, bet tagad sāku domāt, ka tas varbūt būtu bijis kompromiss.
18.03.2012 23:04 |
 
Reitings 895
Reģ: 14.04.2010
Kompromisi ir svarīgi attiecībās,bet līdz robežai.Es nekad nepieļautu situāciju,ka zaudētu sevi,savu būtību,savas intereses un to,kas man svarīgs tikai kaut kādu kompromisu dēļ.
Vēl uzskatu,ka ir reizes,kad cilvēki vienkārši nav radīti viens otram un tad pat 100 kompromisi neglābs tās attiecības no iziršanas.
18.03.2012 23:05 |
 
Reitings 9202
Reģ: 13.03.2011
Nezinu ko tev ieteikt. Bet manas divus gadus ilgās un diezgan nopietnās attiecībās beidzās līdzīgā veidā. Pirms iepazīšanās viņš bija liels ballētājs, tad pavadīja laiku kopā ar mani pārsvarā, aizmirsa visas ballītes, vai gāja kopā ar man tikai. Neezinu, kas mainījās, bet tad viņš arvien biežāk sāga iet uz klubiņiem ar draugiem utt, aicināja mani līdzi, bet .. es kaut kā sapratu, ka man tas viss nepatīk, man labāk patīk pasēdēt mājās, vai kaut kur aizbraukt, nevis skaļā mūzika, piepīpētās telpas utt.

Viņš savukārt teica, ka vēlās izbaudīt dzīvi un arī nopietnas attiecības, bet man vairs nešķita pieņemami, ka viņš vakara vietā ar mani izvēlas draugus un kādu ballīti. Vienkārši mainījās dzīves vērtības, man ir studijas un darbs, viņam tikai izklaides. Nu nebija nedz man pieņemami, ne viņam, un šķīrāmies. Žēl, protams, bet nu jau esmu apradusi. Teica, ka kādu dienu, kad apniks tas viss, atgriezīsies, bet nu tad man simt gadu nebūs vairs nekas tāds vajadzīgs :)
18.03.2012 23:07 |
 
Reitings 239
Reģ: 24.02.2012
Ja cilvēki nav radīti viens otram tad viņi nedzīvo laimīgi kopā tik ilgus gadus, tiešām burvīgi, uznāca tā, ka gribēju izrauties no visa, bet tagad redzu, ka es uztaisīju iemeslus lai to izdarītu, man arvien vairāk liekas, ka tas būtu bijis kompromiss no manas puses, jo viņš lielu daļu jau bija ieguldījis no savējās.
18.03.2012 23:10 |
 
Reitings 239
Reģ: 24.02.2012
Kā lai zin vai mani viņam "100" gadus vajag atpakaļ savā dzīvē? Un es arī domaju par to būtību un sapratu, ka man viņa ir mainīga. Es tikai lēnām iepazīstu sevi pati, kā cilvēku.
18.03.2012 23:15 |
 
Reitings 9202
Reģ: 13.03.2011
Nu ja jau kontaktus šad tad uzturat, tad ir iespējams uzzināt, protams, varbūt nejautājot tieši, bet kādu nojausmu jau gūt varētu :)
18.03.2012 23:18 |
 
Reitings 239
Reģ: 24.02.2012
Un galvenais, ko es nezinu, kā es to izdarītu, arī ja uzzinātu, ka es viņam vēl interesēju, jo es viņu ļoti sapināju un viņš bija tas kurš beigās ilgi mēģināja dabūt mani atpakaļ, gandrīz piecus mēnešus, un es viņam neļāvu vairāk par to tēmu runāt un viņš vairs nekad ari to nepiemin un neko vairs nemēģina, bet es nezinu, kā es to varētu, man vienmēl licies, ka tas ir viņa pienākums tas būtu tik viegli, ja viņš tagad to atkal mēģinātu, bet nu jau ir pagājuši vēl divi mēneši un mēs šad tad parunājam par to kā kuram iet, vai to darīt lēnām, vai pēkšņi, vai vienkārši pateikt, ja godīgi es nezinu vai viņš jau nav jaunās attiecībās, par cik viņš man vairāk neizrāda uzmanību, jo sazinamies mēs tikai elektroniski. Laikam esmu apjukusi.
18.03.2012 23:30 |
 
Reitings 9202
Reģ: 13.03.2011
Nu tad laikam - vilciens aizgājis..

Bet ja man tas tik ļoti daudz nozīmētu, es vienkārši izrunātos, pastāstītu, ko esmu sapratusi, un tad jau redzēs, kas un kā tālāk. Nevis pēc tam, iespējams, visu turpmāko dzīvi kostu sev pirkstos
18.03.2012 23:36 |
 
Reitings 239
Reģ: 24.02.2012
Nekas nevnozīmē vairāk kā mīlestība, kapēc tu domā, ka vilciens jau aizgājis. Es uztraucos, ka izskatīšos muļķīgi lekdama atpakaļ viņa rokās. Kā viņš to uztvertu?
18.03.2012 23:39 |
 
Reitings 9202
Reģ: 13.03.2011
Pati teici, ka neizrāda uzmanību. Labu laiku skrēja tev pakaļ, bet tu neļāvi sevi noķert.

Nu bet meitene mīļā, tev nav izmisīgi viņam nekas jalūdzas, to uzzināt var diezgan neitrāli, starp citu :)
19.03.2012 00:10 |
 
Reitings 636
Reģ: 29.01.2009
Pamest puisi dēļ tā ,ka aizliedza iet ballēties... piedod, bet tas izklausās tik muļķīgi. Ja mani pamestu dēļ kā tāda es atpakaļ neņemtu, jo kur garantija ,ka atkal nepamestu dēļ kkāda sīkuma.
19.03.2012 00:23 |
 
Reitings 937
Reģ: 11.11.2010
Man rodas jautājums, cik svarīgs Tev vispār bija šis cilvēks, ja šāda sīkuma dēļ viņu pameti? :) Manuprāt, tas ir stulbi. Pieņemu, ka es arī ārdītos, ja mans draugs visu laiku nāktu mājās pāri norunātajam laikam un vēl pie tam piedzēries. Dažreiz man atliek vien brīnīties, kā vīrieši pacieš šādas skuķes..
19.03.2012 00:34 |
 
Reitings 1638
Reģ: 20.09.2010
Lutause - vaine ? :D
gribās tik pateikt, lai puisis atrod sev sakarīgu, racionālāk domājošu meiteni, jo izklausās pēc tāda, kam rūp attiecības. Tādas histēriska tipa sievietes - (no sākuma "pamazām piespiež" šo mainīties, pati pat solīti nepaies pretī, un beigās vēl šo pataisa par ļauno, lai arī cilvēks vēlas tikai elementāru cieņu pret sevi..) - arī sabojā lielu daļu sakarīgo puišu. Nu cik ilgi ko tādu var paciest ? :D
Vari jau mēģināt prasīt, lai ņem tevi atpakaļ. Un domāju, ka te būtu Tev jālūdz, lai Viņš tev piedod, jo Tu, mīļā meitene, visu salaidi grīstē. Tad ir jālūdz piedošana ..
19.03.2012 01:50 |
 
Reitings 9169
Reģ: 23.02.2012
piekriitu lutausei un zhilii. kaapeec kopaa nevareejaat iet atpuusties? un kaapeec ir jaapiedzeraas regulaari? tur otram cilveekam nezin kaadas domas veel var ienaakt praataa, ko dzeerumaa bez vinja esi sadariijusi. ko tu domaaji ar to - buut kaa citas meitenes? ja tas noziimee paalii leekaat pa diskoteeku, tad tev bik jaapaardomaa ir savs draudzenju loks. dazkaart jau var, tas ir labs atslaabinaashanaas veids, bet regulaara tuseeshanaas der meiteneem, kuraam nav attieciibu - vismaz iepaziities var un piektdienas vakaraa ir ko dariit. ja veelies atjaunot attieciibas, pirmkaart ir jaabuut gatavai mainiities, otrkaart, buus no jauna jaaiekaro vinja uzticiiba un tas nebuus tik viegli.
lauliiba kaa taada balstaas uz kompromisu. ja taadu nav, taas ir nedabiigas upura - varmaakas attieciibas, kuras var izjukt jebkuraa briidii.
19.03.2012 04:52 |
 
Reitings 1873
Reģ: 29.01.2009
Loģiski,ka čalim apnika, man ar apniktu,ja draugs darītu tā kā Tu. Attiecībās esot, es arī ballēšanos esmu samazinājusi līdz minimumam, jo man ar nebūtu patīkami,ja draugs ietu ar saviem draugiem tik izklaidēties, tajā laikā,kad mēs varētu padarīt kaut ko kopā.
19.03.2012 07:28 |
 
Reitings 239
Reģ: 24.02.2012
Jā es jūtos diezgan stulbi, bet kā jau teicu, tad man tas likās svarīgi, jo es nebiju izbaudījusi neko tādu, tusiņus un to, ka nevienam nav jāatskaitās neparko un es neteicu, ka tas bija regulāri, tas sākās biežāk nekā agrāk bet tāpat tikai kādu reizi mēnesī, bet viņš jau vēlējās ģimeni un tas mani nedaudz biedēja, jo es tā īsti vēl nebiju izbaudījusi būt patstāvīga. Laikam, jau arī tas, ka biju kopā ar viņu un prom no vecākiem nozīmēja, ka esmu patstāvīga. Es pēdējo attiecību gadu šaubījos par mūsu attiecībām un tapēc darīju visādas tāda veida muļķības, iepazinos arvien vairāk jauniem cilvēkiem mazāk uzmanību pievērsu viņam, nebiju vairs atklāta pret viņu un ar laiku viņš to pamanīja, bet nesaprata, kas notiek. Tad nu viņš kļuva nervozāks un es redzēju, ka viņu tā sāpinu, un tie man bija iemesli, kas vēl stimulēja viņu pamest. Plus vēl es darbā un draudzenei citreiz pasūdzējos, ja viņš ir man kautko pārmetis vai aizrādījis un mani aizstāvot visi vienmēr teica, ko tu mokies ar viņu tu esi laba meitene, tev nav jāpacieš tāda attieksme. Bet tagad es redzu cik visa tā rīcība bija bērnisķīga, jo pretī nepamatotām 100 jaukām lietām viņš pāris reizes pamatoti kautko aizrādīja. Vienvārd sakot, es alku pēc brīvības, un viņu dabūju, tagad jūtu, ka būtu gatava ieguldīt no sevis vairāk. Tik nezinu, kā atgūt viņa uzticību un likt saprast, ka es saprotu, kapēc viņš man aizrādīja.
19.03.2012 13:02 |
 
Reitings 987
Reģ: 18.04.2010
Bāc, nu man riebjas šitā problēma - kā likt saprast.
Vnk pasaki viņam šo visu, labāk pat ir uzrakstīt, lai nesapītos vārdos, un tālāk tas ir viņa darbs. Varbūt sapratīs, varbūt nē, bet piedošana un uzticības atgūšana jau ir citā lieta.

Skumji jau dzirdēt, ka vistīrākā stulbuma dēļ ir pamests cilvēks, bet vismaz tu savu kļūdu +- saproti, un man liekas, ka viss ies uz labu.

Un tā arī neiebraucu, kāpēc tēmas nosaukumā ir minēts kompromiss. Ja viens grib piedzerties reizi gadā, bet otrs reizi mēnesī, tad labāk pieliet seju reizi trijos mēnešos un kopā, tas gan. :D
19.03.2012 13:11 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits