Kā tas ir?

katru vakaru, ja nesanaca katru vakaru vismaz ned nogales bijam kopa, attiecibas ir jakopj, lai k-kas sanaktu.

nav, par ko justies neērti, katram savs laiks :) kopā pavadām tik daudz laika, cik nu varam. agrāk bija mazāk, bet tagad viņš strādā pavisam netālu no manām mājām, tāpēc sanāk kādus 4-5 vakarus nedēļā. bet tūlīt sāksim dzīvot kopā :)

Pirmajā satikšanās mēnesī dzīvojāmies kopā pa 2-3 dienām. Tad viņš aizbrauca prom un ciemojos pie viņa nedēļu. Tad atkal šķīrāmies un, kad satikāmies, dzīvojām kopā pusotru mēnesi.. Tagad atkal esam šķirti, bet drīz jau tiksimies.
Ja nebūtu attāluma starpā, tad dzīvotu kopā jau sen.. Dažreiz jau ir nedaudz žēl, ka iztrūkst tas randiņu periods, bet nu.. ir labi kā ir! :)

tas ir tā, ka tu vairs nepakārto visu dzīvi tikai sev, bet domā arī par otru cilvēku :) attiecību sākumā tikšanās biežums pārsvarā katru dienu. pēc tam arī.

Pirms attiecībām mācījāmies kopā. Vienmēr cenšamies pavadīt maksimāli daudz laika kopā. Taču attiecību laikā ir bijis laiks, kad esam 24h diennaktī kopā, gan, ka pāris mēnešus netiekamies, jo esam katrs savā valstī.
Pirms šīm attiecībām es vienmēr uztraucos, kā tas būs dzīvot kopā ar vīrieti, jo es esmu kā kaķis - man ir sava teritorija, savas mantas utt. Bet, kopš sākām dzīvot ar vīru kopā, es sapratu, ka mēs esam kā radīti viens otram. Es viņu uzskatu par "savējo" savā teritorijā! :)

Tas noteikti nav tik pārspīlēti perfekti un sacukuroti kā rāda filmās.
Dzīvoju kopā ar savu vīrieti tāpēc vairāk vai mazāk katru dienu esam kopā.Kad sākām satikties,tad bija nedēļas,kad tikāmies katru dienu un bija tādas,kad tikai 2 vai 3 reizes nedēļā,jo bija daudz citu darbu.

Tikāmies katru 2.dienu.. parasti tās bija garas pastaigas, jo mums katram bija savas lietas darāmas, un tā kā dzīvojām netālu viens no otra, tad nebija grūti vakarā satikties un apmest pāris kvartālus pa rajonu. Kad netikāmies, tad sazinājāmies internetā vai ar sms palīdzību! Tagad jau 4 gadus dzīvojam kopā, un jūtos labi!

Zini, man arī ir draudzene, kas savos 26 nav bijusi nevienās nopietnās attiecībās. :o Runa nav par dzīvošanu kopā un tā, bet viņai patiešām nav bijis neviens draugs. Man reizēm liekas, ka viņa ir nevainīga. No vienas puses, protams, apbrīnojami, bet no otras... man liekas, ka šajā vecumā jau vismaz jābūt kādai attiecību bagāžai ( nav runa par seksu), lai cilvēks saprastu, kas viņam patīk, ko viņš vēlas no attiecībās, un galugalā, kādu vīrieti vēlas, lai nesāktu 30 gados "meklēties". Katras attiecības veido mūsu attiecību pieredzi, veido mūs pašus. Tā lūk.

dzīvot kopā ar īsto (savējo) vīrieti ir ļoti forši, jo kopīgs ir praktiski viss - rīti, vakari, brīvdienas, tā kopīgā laika plānošana, iešana (braukšana) uz veikaliem, pie draugiem, vecākiem - viss jāplāno tā, lai abiem ir ērti,jo kā lauvens teica, ir "jāielaiž" savā teritorijā,lai komfortabli būtu abiem - citādi nekas, no tās kopā dzīvošanas nesanāks. Tur jau arī tas viss slēpjas, ka sakot dzīvot kopā, ir jāsaprot,ka Tavs brīvais laiks vairs nebūs tikai Tavs, protams,jābūt ir arī laikam,kad katrs dara savas lietas un ir atsevišķi, bet nu pa lielam - viss kopā. Pirms sākam kopdzīvi, tikāmies maksimāli bieži, praktiski katru darba dienas vakaru, vēlāk jau arī katras brīvdienas :)

Nu, ja es satiku savu vīrieti reizi nedēļā, tad tas jau sākumā bija daudz, jo dažreiz satiku reizi 2 nedēļās vai reizi trijās, jo dzīvojām katrs savā Latvijas pusē. Mūs šķīra 300 km, bet tas bija tikai vienu gadu, jo tad sākām dzīvot kopā Rīgā. Un tagad esam kopā pa vakariem, atšķirībā cikos nu katrs ierodamies mājās, un protams, pārsvarā pa brīvdienām visu laiku esam kopā, kā arī visu gandrīz kopā darām.

īsti nezinu par randiņiem, jo neesmu tos īsti izbaudījusi. Dzīvojam kopā jau no pirmajām tikšanās reizēm. Tiekamies katru vakaru :D jo dzīvojam kopā. Plānojam kopīgas brīvdienas, vakarus utt. Kopā ir labi, nevarētu dzīvot šķirti. Jāpiebilst, ka kopā dzīvojam jau 8 gadus.

Gandrīz katru dienu,bijām kaimiņi. Bijām,jo tgd jau dzīvojam kopā :)