Meitenes uzmundriniet mani lūdzu. Zinu cita teiks , ko čīksti ej dari, citai vienalga, bet cik bieži jūs iedomājaties par cilvēkiem apkārt? Bieži lasu coasmo sarunas un domāju, būtu man tās problēmas. Lieta tāda, ka esmu jauniete , kas jau 3 gadus sēž mājās bezdarbībā, un jo vairāk laiks iet uz priekšu, jo lielāks izmisums nāk virsū. Pabeidzu vidusskolu, mazpilsētā. Ļoti gribēju iestāties augstskolā, jau zinu savus mērķus, bet diemžēl tas nenotika, jo vecākiem nav naudas, ko apmaksāt man transporta izdevumus vai dzīvošanu galvaspilsētā. Paši šeit knapi savelkam galus kopā, tā, ka mācības ir atbīdītas otrā plānā. Viss būtu labi, ja varētu kaut strādāt, bet darbu šeit arī nevaru atrast, jo īsti nav nekādas pieredzes, cenšos pilveidoties lasot gramatas, skatot kādas izglītojošas grāmatas, meklēju info netā, bet neviens mani negrib ņemt, jo bezdarbs šeit ir tik liels, ka paņem darbā to, kam jau ir zināma pieredze. Bet kā tad, lai to pieredzi iegūst? Kādu laiku bija doma braukt uz Rīgu, strādāt tur, bet man tur nav neviena rada vai drauga pie kā palikt, naudiņu sakrāt, kkādam miteklim pirmajā mēnesī arī nav. Sāp arī tas, ka nav draugu, jo par draugiem es uzskatu tikai tuvus cilvēkus. Ir daudz paziņu, bet ne tādu ar ko varētu iet ārā vai ko kopīgu pasākt. Ir divas draudzenes viena studē Rīgā un mazpilsētu brauc retāk un retāk, otra pārvācās uz dzīvi Anglijā. Ir puisis ar ko attiecības grūst jau kopā, rezultātā esmu pārvērtusies par nervu kamolu, visu laiku raudu, nevaru vairs izturēt to visu. Ir tā, ka man vnk ir vientuli un tāpēc cenšos pēc iespējas vairāk laika pavadīt ar puisi,bet tā kā mēs dzīvojam kopā, tad liekas, ka viņam jau tas nedaudz piegriezies, jo visur cenšos rauties līdz. Nekad man nesaka, bet var jau pamanīt izmaiņas uzvedībā. Strīdamies mēs aizvien biežāk un biežāk un tas viss naudas dēl. Viena strīda kartumā viņš man pateica, bet ko tad tu īsti māki? (bet ko es varu mācēt, ja nekur netieku uz priekšu?? ) proatsm, atvainojās, to neesot tā domājis, bet tas lika padomāt. tiešām, ko tad es māku? ar to, ka māku gatavot, tīrīt utt., nepietiek, nevienam tāda nav vajadzīga. es sēžu 4trās sienās nau 3 gadus un nezinu ko vairs darīt. gribu kā visi normāli cilvēki dzīvot, iet izklaidēties, ēst normāli, pilveidoties. Ko šādiem jauniešiem darīt? :(