Čau ;)
Kādas jums ir attiecības ar puiša ģimeni?
Mani jau māc izmisums, biju jau dzirdējusi, ka draugam ģimenīte tāda šerpa, bet nu jau es vairs nesaprotu, kāpēc tā. Sākumā gāju ar mieru, smaidu, " uz sadarbību" un labām attiecībām. Bet viss jau ir tik tālu, ka es labprātāk nesatiekos, jo mani labāk redz ejam, nekā nākam, viņa māte man pat neatbild uz sveicienu (jo, kas es tāda esmu vispār...), ja es nesveicinātu, tad arī būtu slikti (atkal tas pats - kas es tāda esmu, ka varu tā). Viņa ģimenei ir saimniecība, kurā, protams, ir dažādi darbi - viss jau sākās ar to,ka tad,kad tur ierados, tad labprāt būtu gājusi un darījusi, lai tikai man parāda un pasaka,ko darīt, jo es tiešām nezinu, ko man darīt tādā lielā fermā. Bet, redz, es neko nedaru un esmu slinka govs - cilvēki vienkārši nesaprot, ka tā nav bijusi mana ikdiena, mana ikdiena ir mans darbs un no lauku darbiem tik daudz, cik tas notiek manos laukos (zāles pļaušana, lapu grābšana, ravēšana, sēšana, koku zaru apgriešana utt.). Un cilvēkam jau tikai vajag man pateikt " Nāc, palīdzi te un izdari šo, es tev parādīšu, kā." Bet, nē, labāk caur puķēm mani nolikt un nosaukt par slinku. Labākais jau ir tas, ka es gribēju, tiešām gribēju no visas sirds, bet nu jau ir tik tālu,ka es jau vairs negribu. Un ar katru dienu notiek jauni brīnumi un es uzzinu daudz ko jaunu par sevi, un es pat nesaprotu, kāpēc tā.
Diezgan juceklīgi sanāca, bet tas tāds īsais kopsavilkums. :D
Toties liels prieks par draudzeni - viņai ar puiša mammu ir ideālas attiecības, man arī ar viņas drauga mammu ir ļoti labas attiecības. Man jau tikai gribētos, lai tā ir arī ar manējo. :)
Kā jums?
502
