Apnicis naudas trūkums

Es laikam īsti nepiekritīšu tam, ka viss atkarīgs no gribēšanas. Ir taču vēl tik daudz citu faktoru, kas to ietekmē.

Es pelnu pati savu naudiņu jau kādu pusgadu, tādēļ atļaujos mazliet vairāk, kā tad, kad dzīvoju zināmā mērā uz vecāku rēķina. Nekāda lielā alga gan nav, jo arī studēju, bet pietiek ikdienas lietām - transportam, pusdienām, tāpat arī kādai jaunai drēbītei, kosmētikai un kādai ballītei. Ir jau dažkārt tā, ka padomāju, ka bez noskatītās lietas varētu labi arī iztikt, bet .. tad saprotu, ka tā ir nauda, kuru pati esmu nopelnījusi un kāpēc gan lai pēc tam sevi neiepriecinātu. Tāpat - ja nebūtu atradusi darbiņu, naudiņas man nebūtu vispār. Pirms gada man nekad nebūtu ienācis prātā staigāt pa veikaliem tāpat bez īpašas vajadzības vai ieiet lielveikalā neskaitot līdzi, cik sanāk, piemēram, pārtikai. Bet nu tagad atļaujos dažkārt sevi palutināt, dzīvojam tikai vienreiz tak :)

Naudas taču nekad nebūs pietiekami! Vienmēr vajadzēs vairāk... Tas gan, ja cilvēks neprot apstāties. Pati nepiederu pie tiem, kas svaidās ar naudu pa labi un pa kreisi, bet kādu reizi uztaisu sev svētkus, nopērkot kaut ko tieši sev - kādu koncertbiļeti, kuru sen esmu kārojusi, aiziet kaut vai uz to pašu kafeinīcu un iemalkot vai ieēst kaut ko īpašāku, bet tas vienmēr notiek ar stingru skaitīšanu līdz :) . Esmu ekonomisks cilvēks.

:D Atcerējos, ka mums ar draudzeni bija joks - jāiet uz klubu makšķerēt džekus un vīriešus, lai varētu pavakariņot uz viņu rēķina, tā sakot randiņā.

Tu saki, ka gandrīz visa alga iziet rēķinos un tā - varbūt ir vērts pārskatīt tos, piemēram, nerunāt tik daudz pa telefonu vai atteikties no kabeļtelevīzijas. Varbūt tiem pašiem pakalpojumiem ir iespējams noformēt lētākas versijas.

andzelija:
Kā es Tevi saprotu.
Varbūt agrāk tā varēju atļauties izdarīt, kaut gan nevajadzīgas lietas neesmu pirkusi, bet tad arī alga bija lielāka un nebija tādu saistību.

Tagad vairs tā nevar, jo ir ģimene un jādomā par visiem ne tikai par sevi.

Man mēdz būt tā, ka nopērku kaut ko, kas varbūt uz doto brīdi nav degošas vajadzības un tad kādu laiku nožēloju pirkumu, bet ar laiku saprotu, ka tā lieta man tomēr ir vajadzīga.

es gan esmu par to - nevis meklēt kur nogriezt, bet kā vairāk nopelnīt lai +/- iznāk saviem ikdienas tēriņiem un mazajām vēlmēm, ja gribēsies ko lielāku- anyway būs jāpakrāj (arī ārzemēs strādājot). Bet tiešām vajag lai var dzīvot nevis eksistēt un knapināties :)

mana vaajiiba ir graamatas. lai kaa buutu, bet ik pa laikam jaunu graamatu nopeerku. pareizi tika teikts ieprieksh komentaaros - dveeselei ari kaut ko vajag. par dreebeem, ieshanu uz restoraaniem - varu bez taa iztikt ja vajag.

Atvainojos, ka bez garumziimeem, nav. Taa kaa es eesanu neuztveru kaa baudu, bet tikai pienaakumu pret savu miesu, tad teereeju priekam bez sirdsapzinas paarmetumiem. Man pietiek ar vienu eedienreizi, lai gan arii taa ir tikai taapeec, ka vajag, ne ir veeleesanaas, taapeec tad, ja uzdaavinu sev kaadu jaunu kleitu, piemeeram, es neuztraucos par to, kas ir izteereets, bet priecaajos, ka esmu izdariijusi sev ko labu.

Varbūt tad vari samazināt izdevumus? Varbūt tiešām ir kaut kas, kur var izmaksas samazināt, uz kā rēķina atļauties kaut ko sirdij. Jo tādas lietas sev par prieku noteikti, noteikti vajag atļauties. Savādāk beigu beigās zūd pelnīšanas jēga, sanāk, ka tu dzīvo, lai pelnītu. Vajag kaut ko pašai sev, lai jūti, ka ir jēga strādāt, ka tu jūties aomierināta un dari pati sevi priecīgu, laimīgu.
Izstāde, kino maksā ap 2ls, tase kafijas jaukā kafejnīcā max 2ls... pārbalancē budžetu, un noteikti atradīsies kāds lieks lats.

Atvainojos, ka bez garumziimeem, nav. Taa kaa es eesanu neuztveru kaa baudu, bet tikai pienaakumu pret savu miesu, tad teereeju priekam bez sirdsapzinas paarmetumiem. Man pietiek ar vienu eedienreizi, lai gan arii taa ir tikai taapeec, ka vajag, ne ir veeleesanaas, taapeec tad, ja uzdaavinu sev kaadu jaunu kleitu, piemeeram, es neuztraucos par to, kas ir izteereets, bet priecaajos, ka esmu izdariijusi sev ko labu.

O, jā, man ir līdzīgi. Mierīgi izdzīvotu ar makaroniem, rīsiem, burkāniem un kāpostu lapu. Man daudz lielāku prieku rada mantiskas lietas :D Tā kā, jā, mēdzu pašķērdēties.

Kabe, saki, lūdzu, kāpēc Tu tēlo to, kas Tu neesi? :)

Kiwi, kā to ir jāsaprot? Tu esi redzējusi mani ēdam biežāk? Vai arī Tu šaubies, ka es sev labprāt pērku dāvanas?

Ļoti daudziem ir tādas problēmas kā Tev, piemēram, ja es dzīvotu viena, mans ēdiens būtu ļoti trūcīgs, jo man īsti pat nav tādas apetītes uz kaut ko ekstra, piemēram kaut kādiem sacemumiem, vistām medū utt. Man neko tādu neprasās. Taču kādu apģērbu gribas vienmēr, vai kādu kurpīti, tur gan 1000kārt jāpārdomā kas, ko un kā.
Un protams par tiem teicieniem, es domāju, ka nav mazums tādu, kas grib pelnīt, taču ir daudz dažādi faktoru kāpēc viņi nevar pelnīt labu naudu strādājot sev mīļā, sirdij tuvā darbā. Ne visi var būt biznesmeņi un augsta līmeņa vadītāji, arī zemāka līmeņa darba darītāji ir pelnījuši atalgojumu, kas būtu adekvāts attiecībā pret ieguldīto darbu, zināšanām un izmaksām.

Man ir līdzīga problēma. Kad ir nauda, tad gribas tērēt- gan eksperimenti virtuvē, gan jauns apģērba gabals, gan pusdienas ārpus mājas bet, kad līdz algai palikusi konkrēta naudas summa, vispār esmu secinājusi, ka ļoti labi protu ietaupīt. Tad gan vakariņas ir vienkāršākas, gan apģērbu veikaliem tīri labi protu iet apkārt ar līkumu, gan pusdienas ar lielāko prieku ņemu no mājām.

Jāsāk mainīt savi tērēšanas paradumi, piemēram, "atvēlot" sev nedēļā kādu konkrētu naudas summu. To man māsa praktizē- "iedala" sev nedēļā, teiksim, tik un tik latus un tad arī tērē šīs summas ietvaros. Būs jāizmēģina šī metode :) Jāsaka skaļu "nē" neplānotiem pirkumiem.

Vēl jau var pārplānot savas vērtības, kas, protams, ir ilgstošs darbs ar sevi.

Kiwi vnk nesaprot kā var ēst 1 reiz dienā . šī jau rij 5 reiz + gastranomiskās izvirtības

ak, man tā ir vienmēr:D Eju pirkt kurpes, ieraugu vienas, kurās iemīlos, bet nožēloju naudu, jo dārgas, aizeju citur nopērku tādas, kas patīk, un ir lētākas, taču nākošajā dienā tāpat aizskrienu un nopērku tās dārgās, jo viņas man naktī neliek mieru :D
Varu neaiziet pie zobārsta, bet nopirkt jaunu somiņu. Stulbi, jo no 1 somiņas iztrūkuma skapī man vaigs nesāp?