Lielpilsēta vs mazpilsēta

Kad straadaju Latvijaa, dziivoju Rigaa... man tur nepaaraak patika, ja veeljoprojaam butu jadzivo tur, tad izveletos dzivesvietu kaut kur arpus riigas, nepatiik man daudzdziivoklju maaju rajoni...tagad dzivoju mazpilseetaa, nu bet ne Latvijaa

Dzīvoju kopš dzimšanas Rīgā, bet Rīgu par lielu pilsētu galīgi neuzskatu.

Kad biju jauna 15 gados aizbraucu no mazpilsētas un biju pārlaimīga un vairak neka 10 gadus pat neapsveru iespēju dzīvot kaut kur citur, bet tagad saprotu, ka ja man būtu tiešām daudz naudas, tad dzivotu laukos un uz Rīguu braukātu tikai pa retam. Tieši laukos, nevis mazpilsētā, arī sīkos būtu gatava dzemdēt tiki laukos, saprotu, ka Riga ir daudz iespēju, bet daudz arī urlu un murgu un bīstamu situaciju.
Labi apzinos, ka vismaz gadi 5 man garantēti tikai Rīgā maģistratūras dēļ, vēl vienas lietas dēļ, jo Riga man vienalga ir jabūt un būs jābū 3 - 4 dienas nedēļā stabili, pat ja miljons būtu. Bet tiešam jo vecāka klūstu, jo vairāk gribās mieru un saskaņu laukos.

Dzīvoju Rīgā, visu mūžu. Nekur citur negribētu dzīvot, mazpilsētā es laikam nojūgtos..
Tā kā dzīvoju pierīgā, privātmājā jau 8 gadus, tad uzskatu, ka te būtu lieliska vieta veidot ģimeni. Kluss rajons, svaigs gaiss, viss ir lieliski :D Esmu ļoti apmierināta gan ar darbu, gan dzīvesvietu. Attiecību man nav un patreiz arī nevēlos sevi lieki apgrūtināt. Ģimeni gribētu pēc +/- 5 gadiem. Tā kā man draugu lokā precēties un dzemdēt bērnus nav aktuāli, tad ģimenes veidošana mani patreiz neuztrauc. Man ir ap 30 :D:D:D

Neforši ir dzīvot bloku mājās ar maziem bērniem. Bet pierīgā, klusā rajonā, kur ir savs dārzs, man šķiet lielisks variants. Pilsēta rokasstiepiena attālumā, bet tajā pašā laikā sajūta ir kā laukos. Vismaz nav jākratās uz Rīgu nezcik kilometri un mājās vienmēr var atbraukt ar taksi. Tas gan izmaksā ~7-10 Ls, bet esmu jau pieradusi un man tas liekas normāli.

Esmu dzimusi un gandrīz visu dzīvi nodzīvojusi Rīgā. Gadu atpakaļ 3 mēnešus padzīvoju mazpilsētā un sapratu, ka tas galīgi nav piemērots man. Lai arī Rīgu neuzskatu par baigo lielpilsētu, man vajag cilvēkus un rosību apkārt. Mazpilsētā jutos kā uz citas planētas - kluss un tukšs.

1/2 nedēļas pavadu Rīgā, bet otru pusi mazpilsētā, arī naudiņu sanāk pelnīt abās, tāpēc man ļoti patīk, jo viss ir līdzsvarā. Attiecībās šobrīd valda brīvība, lai arī iepriekš tas, ka neuzturos vienā vieta visu laiku, nav īpaši tam traucējis. Ja būtu izvēle, dzīvotu tikai laukos, tālu no ceļiem, meža ielokā, ko šobrīd īsti nevaru īstenot, taču nākotnē labprāt, jo no Rīgas savus bērnus tomēr vēlētos līdz skolas vecumam turēt pa gabalu.

Līdz 9.klasei dzīvoju mazpilsētā. Aizgāju mācīties uz nedaudz lielāku pilsētu, un tagad praksē esmu Rīgā. Patīk.
Bet tomēr nav tas. Šeit nav vairs tie draugi, var teikt, ka draugu nav vispār. Esmu tikai es un manas četras sienas kojās. Skumji reizēm, bet tā kā es tiešām gribu izsisties un nenodzīvot visu mūžu savā mazajā pilsētā un nestrādāt kaut kādā bodītē par pārdevēju, tad nu es cīnos kā varu.

Nu jau iet ceturtais gads kopš dzīvoju Rīgā, nedaudz vairāk kā 3 gadus dzīvoju kopā ar draugu. Mums abiem Rīga ļoti patīk, jo te ir lielas iespējas un kaut kā sevi nevaram iedomāties kādā mazākā pilsētā, varam iedomāties drīzāk sevi citā valstī, citā pilsētā, vēl lielākā, kur arī iespējas ir lielākas.
Pati nāku no mazas pilsētas, un tieši tāpēc negribu tur atgriezties, jo zinu, ka tur īsti nav ko darīt un man tas viss par mierīgu.

Labprāt dzīvotu Liepājā, bet man tur nebija ko mācīties, un tagad patīk vienkārši aizbraukt un atpūsties, jo tur man tā kā "miera osta" - no visa prom un par neko nav jādomā, tikai arī Liepāja jau par lēnu palikusi, jo atšķirībā kā bija pirms 4-5 gadiem, arī tagad cilvēku mazāk palikuši, mašīnās pārsvarā brauc ļoti lēni, bet es esmu jau iegājusi tajā Rīgas ritmā. Tomēr nekad neuzskatīšu sevi par rīdzinieci, jo es nāku no laukiem, bet tur atgriezties nevēlos, vismaz ne tuvākajā laikā.

Esmu dzimusi un augusi Rīgā, uz mazāku pilsētu negribu! Vismaz jaunībā ne, man patīk, ka ir rosība! Man ļoti patīk Rīga, tiešām, lai gan ir daudzi mīnusi, šī ir jauka pilsēta.

Esmu dzimusi laukos, 19 gadus tur nodzīvoju un tad devos studēt uz Rīgu. Studiju pirmajos gados man Rīga nepatika, biju pārliecināta, ka pēc studiju beigšanas atgriezīšos laukos, bet tā tas nav noticis. Vēl pirms gada un iepriekš izbaudīju dzīvošanu daudzdzīvokļu mājās, īrētos dzīvokļos gan Rīgas centrā, gan rajonos. Jāsaka, patika tas, ka viss ir tuvu - veikali utt., bet pietrūka svaiga gaisa un dabas:D Tagad dzīvoju 40 km no Rīgas, vide patīk, tikai darbs ir Rīgā un nogurdina mazliet tā braukāšana. Laukos es varētu dzīvot, bet tikai tad, ja tur būtu darbs un draugi, tagad, piemēram, manā dzimtajā pagastā uz vietas var sastapt vien dažus manus vienaudžus:D
Tā ka kopumā varu teikt, ka mazliet jau man ērtības vajag, bet lielpilsētā visu laiku dzīvot negribētu.

Dzīvoju Rīgā, Pārdaugavā. Praktiski Rīgas nomalē. Visu mūžu esmu dzīvojusi Rīgā.
Vieta, kur dzīvoju nav nekāds blokmāju rajons un man te patīk. Varētu dzīvot arī kādā citā pilsētā, ja būtu vajadzība. Laukos negribētu dzīvot, vismaz pastāvīgi ne - es par laukiem uzskatu tādas vietas, kas tiešām ir lauki nevis mazpilsētas.
Manuprāt, visu Rīgu nevar "bāzt vienā maisā" - ir rajoni, kuros es negribētu dzīvot, audzināt bērnus utt, bet ir arī tādi, kuri man šķiet forši ģimenei.

Ā, un ja nebūtu attiecību, tad varbūt arī būtu vai nu palikusi Rīgā, vai atgriezusies dzimtajā pusē, līdz ar draugu parādījās 3. variants, kas ir tagad:)

Esmu dzīvojusi gan laukos (Latgalē), gan Rīgā. Laukos ļoti patika, dzīvoju mazā pilsētiņā, visi savējie, skaista daba, ezeri, bet darīt īsti nav ko un ar laiku apnīk tas, ka uz katra stūra kkāds paziņa izlien :D Un darba iespējas nekādas, daudzi jaunieši bija riktīg nodzērušies un pa vakariem nebija īsti forši staigāt apkārt...
Rīgā patīk, ir daudz vairāk izklaides iespējas, un te jau kaut kā esmu pieradusi dzīvot, atgriezties uz laukiem īsti negribētu. :) Bet ņemot vērā, ka dzīvoju Pārdaugavā bloka mājā, kur tuvumā pat nav nekāda parka, labprāt iemainītu savu dzīvesvietu pret kādu zaļāku rajonu! :D Vispār gribētu dzīvot privātmājā kkur Mārupē, kur tuvākā māja ir gabalu nostāk no manis... :) būtu man gan pilsēta, gan lauki divi vienā :D

Dzīvoju Rīgā visu dzīvi un piekrītu, ka par lielu pilsētu to grūti nosaukt. Es noteikti nevēlos un nevaru dzīvot laukos vai mazpilsētā. Man vajag kustību, pārmaiņas, redzēt jaunus cilvēkus un pat Rīgā nekas tāds nav iespējams. Cilvēku lokā, kurā apgrozos man tiešām šķiet, ka es visus zinu vai pazīstu. Tādēļ vēlos dzīvot ārzemēs un noteikti kādā no lielākajām Eiropas pilsētām, tas ir mans mērķis, kurš ticu - piepildīsies, šobrīd pie tā strādāju. Vēlos sākt studēt ārpus LV.
Man uzdzen depresiju tas, ka katru dienu eju pa vienām un tām pašām ielām, jo Rīga ir tik maziņa, bet tas nav ļaunākais. Sliktākais ir vieni un tie paši cilvēki. Šeit galu galā, nav ārzemnieku, bet vietējie tikai brauc prom, nevis viņu kļūst vairāk, līdz ar to es vienmēr jūtos kā laukos, jo nav nevienas dienas, kad neredzētu pretī ejot pazīstamu seju. :D Es nebūt nevēlos teikt, ka tas ir slikti, bet mans enerģijas avots vienmēr ir un būs kustība pilsētā, dažādie cilvēki, notikumi u.t.t Es zinu, ka vēl mazākā pilsētā par Rīgu visticamāk, sajuktu prātā pavisam.

18 gadus nodzīvoju laukos, pēc tam vairāk vai mazāk Rīgā, šobrīd Siguldā un katru darbadienu braukājos uz Rīgu strādāt. Tas viss mani ļoti apmierina, tikai gribētos lētāku benzīnu. :D Katrā ziņā man priekš dzīvošanas patīk miers un lai aiz sienas nav kaimiņi, bet visa lielā dzīve lai notiek Rīgā-50 km attālumā no mana miera. :)

Nu jā, man diezgan līdzīgi ar Abaloni:)

Bet man gan Sigulda iet forša priekš brīvdienam, nevis dzīvošanai, man tur gribās tikai atpūsties, staigāt, čučet, tusēt, bet ja būtu jāstrādā, nevarētu, kad atbraucu, pat majās pie datora grūti sakoncentrēties. kaut gan vairāki pazinas tieši uz Siguldu atgriežas un braukā katru dienu uz darbu uz Rīgu, forši, bet es tiesi Siguldu negribētu, gribētu iistus laukus ne mazaak kā 200 km no Rīgas :D

Dzīvoju Liepājā. Tagad,kopš pārcēlos ārpus Latvijas, dzvoju lielpilsētā. Ne pašā centrā gan.

Agrāk man likās,ka nekad nespētu dzīvot Rigā,pārāk daudz visa kā - mašjnu,cilvēku,kustības,kņada. Likās,ka tas nav priekš manis. Man tuvāka bija Liepājas mazā rosība.
Bet pēdējos gados esmu sapratusi,ka mazas,klusas pilsētas nav priekš manis - man tieši vajag to kņadu,burzmu, cilvēku barus, visu. Šeit,kad esmu pilsētas centrā,jūtos savā elementā!

Es visus savus 18 gadus esmu dzīvojusi mazpilsētā. Ja godīgi, pēdējos trīs gadus, kad zinu, ko un kur vēlos mācīties, nevaru vien sagaidīt, kad pārvākšos uz dzīvi lielpilsētā. Man tās ir pavisam citas sajūtas kā mazpilsētā, brīvība un tajā pašā laikā daudz cilvēku līdzās, kas man ir vajadzīgs. Viennozīmīgi esmu par lielpilsētu un tās iespējām!

Bērnību pavadīju Jūrmalā, nu jau 17 gadus dzīvoju Rīgā. Un šīs ir 2 vietas, kur varu iedomāties arī savu turpmāko dzīvi. Drauga vecāki dzīvo mazpilsētā - patīk aizbraukt uz turieni - smuki, klusi, utt. Bet es jau pēc nedēļas tur laikam nojūgtos. :D

Esmu izteikta urbāniste - man patīk pilsētas trokšņi. :)