Izmantot vai neizmantot ..

paga - es pareizi sapratu? - tev apmaksā dzīvošanu,ceļu uz Liepāju/atpakaļ un vēl alga 300ls? un jūs abi pinkšķējāt par to, ka tiksieties tikai 2 dienas nedēļā?
es tagad laikam riskēju izsaukt uz sevi sašutuma vētru, bet mans viedoklis ir šāds.

Kamōn, Latvijā pusvalsts strādā par minimālo algu, un pie tā visa uztur ģimenes un viņiem neviens ceļu neapmaksā. Tas ir tiem, kam vispār ir darbs. Tā, ka apsveicu , tu esi viena no patie'šām retajiem mirstīgajiem, kuriem tiek piedāvātas ekstras. Tāda iespēja ir tikai retajiem.

Otrkārt, es nekad neesmu varējusi ciest šito šausmīgi dumjo čīkstēšanu "ārprāts, es tikai 2-3 dienas nedēļā viņu satikšu, ko lai tagad dara?". Mīļā sirds, mūsdienu realitāte ir tāda, ka pasaulē ir simtiem tūkstošu pāru, un tūkstošiem pāru Latvijā, kuri būtu pārlaimīgi, ja viņiem būtu iespēja satikt savu otro pusīti tik bieži! domā, ka tiem, kas tiekas reizi pāris mēnešos vai karavīru sievām, kas vispār var savējo nekad vairs nesatikt nav grūti un negribas satikt mīļoto mazliet biežāk?

Protams, ka gribas satikt mīļoto cilvēku katru dienu un būt vienmēr blakus, bet nu no mīlestības arī nepaēdīsiet. Liepāja ir ja nemaldos pāris stundu brauciena attālumā, tas jau nu gan nav nekas traģisks. Pie tā visa ir entās mūsdienu tehnoloģijas, telefons, skype, videočati utt., komunicēt varēsiet līdz vēmienam, nav jau kā kādreiz ka mēnesi vēstule jāgaida. Kas mūsdienās ir 200 km?-Nekas! Un, kas ir būtiski, tu varēsi pārbaudīt, cik stipras ir jūsu attiecības, cik ļoti jūs spējat uzticēties viens otram (manuprāt, uzticība un uzticēšanās ir tas, uz ko balstās attiecības). Galu galā, tas ir nākotnes vārdā, iespējams jums rīgā abiem paveras lielākas iespējas nodrošināt sevi un savu topošo ģimeni.

Galvenais, lai jums būtu kopīgi mērķi, abiem kopā skaidri redzama un izprotama nākotnes vīzija un lai jūs abi gribētu tikt tam visam cauri kopā, protams arī izpratne par to, ka tas tiek darīts nākotnes vārdā, nevis tāpat vien. Ja tā nebūs, tad jūs varēsiet tikties kaut vai 24/7 un tāpat ilgi kopā nenovilksiet. Es zinu, ko runāju, man arī ir bijusi tāda situācija, un tie nebija sūda 200 km kas mūs šķīra, bet gan stipri vairāk un tikāmies mēs arī stripri retāk, bet uzmini - mēs tikām tam cauri un šobrīd mūsu attiecības ir striprākas kā jebkad.


Vēl jo vairāk, ja tu saki, ka viņš pabeigs skolu, tad jau nav jautājumu, ņem līdzi uz Rīgu, dzīvoklis jums būs abiem jau, 2 algas un būs ok. :) Cik noprotu Liepājā jums darba nav, naudas nav, dzīvojat droši vien pie vecākiem (mans minējums), un šis darbs atrisinās daudz problēmu. nu man katrā ziņā liekas mazliet bērnišķīgi čīkstēt par to, ka nesatiek otru cilvēku katru dienu.

Es nebrauktu tikai tāpēc, ka man nepatīk dzīve Rīga, būtu uz daudz ko gatava, lai varētu strādāt un dzīvot mazpilsētā, jo īpaši tik skaistā pilsētā ka Liepāja. Turklāt Ls 300 nav nekāds lielais cipars, tā protams nav slikta alga, bet dzīves izdevumi Rīgā ir augsti.

Par vīrieti tev paši jālemj, vai vispār viņš piekrīt, kādas attiecības utt.

jā varu piekrist ewwwi teiktajam
es izmantotu tādu iespēju unja vēl atmaksā dzīvesvietu un ceļu

Lielākoties jau visi brauc studēt uz Rīgu, domāju ar viņu būs tāpat :)

Par kādu amatu ir tie 300Ls, tas arī jāskatās, kāda atbildība, pienākumi, darba stundas utt. Īstenībā, ja apmaksā dzīvesvietu + ceļu, tad 300Ls ir daudz. Jo tad no tās algas tikai jāapmaksā ēšana, drēbes utt. izdevumi, kurus lieliski var plānot un visādi ietaupīt.
Es droši vien parceltos tā pat uz Rīgu, jo kāda jēga dēļ 2dienām nedēļā uzturēt/īrēt dzīvesvietu Liepājā un braukāt. Esmu daudz braukusi uz Liepāju, reizēm līdz sliktai dūšai. Katru nedēļu uz turieni braukt tas ir tālu.

Es droši vien brauktu. Lai puisis arī meklē darbu Rīgā, dzīvosiet te. Var arī vnk pamēģināt, ja nesanāks, darbu pametīsi, atgriezīsies Liepājā.
Pašai gan nav bijusi šāda attiecību pieredze, bet ir vairākas draugi, kuriem otrās pusītes strādā citā pilsētā vai pat valstī, un nekas, viss kārtībā.

Jūtos ļoti bezjūtīga, bet es pēdējā laikā, redzot to, ka visi agrāk vai vēlāk šķirās, nespēju attiecības nostādīt augstāk par darbu/karjeru. Tava pieredze nekur nepazudīs un ja tev patiešām nav jāmaksā par dzīvesvietu, tad piekrītu, ka 300 Ls ir daudz un var jau sākt iedzīvoties Rīgā un domāt ko un kā darīsi nākotnē. Attiecības? Vienu dienu ir, otru dienu nav. Darbs, protams arī, bet kā jau teicu, atslēgas vārds ir pieredze, kas vienmēr noderēs. Pie tam starp citu, pat ja tu brauktu divas reizes nedēļā uz Liepāju (te gan jāpiekrīt, ka tas nav izdevīgi) man nešķiet, ka tas ir reti. Kuram mūsdienās vispār ir tik daudz laika lai katru dienu veltītu vairākas stundas vienkārši būšanai kopā? Šobrīd esmu jaunu attiecību sākumā, bet man nav daudz brīva laika, reizēm visu dienu neesmu mājās, ir citas lietas kuras darīt un tā joprojām.

dzīvojam vienreiz..
labāk nožēlot izdarīto, nekā neizdarīto....

Manuprāt, šajā situācijā nav ko domāt.. Ir jādodas pretim izaicinājumam! :) Dzīvojam taču vienreiz!
Attiecībā uz vīrieti -> ja būs lemts, tad viss būs kārtībā!

Es brauktu. Man bija periods, kad gadu nobraukāju pie otras pusītes nedēļas nogalēs, un neviens man to braukāšanu un dzīvošanu Rīgā neapmaksāja.
300 ls + ceļs un mājvieta (var būt vēl kādi 300, pat 400 lskopumā, ja tas nav kojas , bet atseviškais dzīvoklis ar visiem komunāliem, internetu utt., plus vēl katru nedelas nogali ceļš uz/ no mājām).Tātad kopa alga reāli būtu 500 - 600 - 700 ls, un tas priekš Rīgas un iesākumam ir ļoti Ok, nevis maz, kā daudzas saka. Skaties arī kadas ir iespējas Rīgā otrai pusītei un vai Tavam darbam ir kaut kadas izaugsmes iespējas, kaut vai vērtīgas darba pieredzes veidolā.

Mēs bieži nenovērtējam to, kas tiek piedāvats, tieši papildus bonusu veidā, man ilgāku laiku maksāja "dzīvokļa" naudu, apmaksāja tālruni, likas tāds nieks, kad sarunas bija 10 ls, bet kad sasniedza 40 - 50 ls... tad jau sanak diezgan daudz pašai maksāt...