Kučieris ir fantastiska spēle. Ir sanācis izspēlēt. Smējāmies līdz asarām! :D Ir jāskraida ap krēsliem ne jāceļas kājās :)
Pats stāsts:
Aiz trejdeviņiem kalniem un trejdeviņām jūrām atradās skaista jo skaista
karaļvalsts. Tajā valdīja ķēniņš ar princesi. Viņiem bija pils, dārzi, lieliski staļļi ar
labi koptiem zirgiem un zelta kariete. Kādu dienu ķēniņš nolēma doties pastaigā un
lika paaicināt uz pili savu kučieri. Ķēniņš sacīja "Kučier, manu labo kučier, es un
princese esam nolēmuši doties pastaigā, tāpēc, kučier, sagatavo ceļam zelta karieti,
sasukā zirgus un apskati riteņus, lai varam doties izbraukumā." Kučieris darīja, kā
vēlēts devās uz stalli pie zirgiem, noglaudīja to spožās muguras. Jā, zirgi ķēniņam
bija skaisti, tur nu tiešām nevarēja iebilst. Tāpat arī kariete - mirdzēja un laistījās vien.
Lai nu kā, kučieris apskatīja kreisās puses priekšējo riteni, labās puses pakaļējo
riteni un pēc tam kreisās puses pakaļējo riteni un labās puses priekšējo riteni. Tad
viņš vēlreiz pārlūkoja visu karieti. Viss likās kārtībā.
Kučieris devās pie steliņģa un izveda abus zirgus, vispirms, kā jau
pieradis, iejūgdams kreisās puses zirgus un tad labās puses zirgus. Vēlreiz visu
kārtīgi pārbaudījis, kučieris devās par visu paziņot ķēniņam. Ķēniņš jutās
apmierināts un tāpēc sacīja: " Kučier, manu labo kučier, tu man esi bijis labs kalps.
Tieši tāpēc, kučier, esmu nolēmis tevi apbalvot", un ķēniņš iedeva šokolādes tāfelīti.
Tad viņš pagriezās pret princesi un aicināja ārā. " Lai jums labi iet !" vēl aiz muguras
nosauca kāds kalpotājs .
Kučieris uzkāpa uz bukas, uzšāva zirgiem ar pātagu, un kariete saka
ripot. Ceļš bija nelīdzens, riteņi lēkāja cits par citu augstāk: te kreisās puses
priekšējais ritenis, te labās puses pakaļējais ritenis, te atkal kreisās puses
pakaļējais ritenis un tad arī labās puses priekšējais ritenis. Ķēniņš ar princesi sāka uztraukties - viņi pie tādiem jokiem nebija pieraduši. "Kučier, hei, kučier,"
sauca ķēniņš, izkāries pa karietes logu, "apturi tak to velna karieti!" Bet zirgi
neklausīja - ne labās puses zirgs, ne kreisās puses zirgs. Kučieris izmēģināja gan šā,
gan tā, bet karieti apstādināt neizdevās. Pēkšņi priekšā gadījās dīķis. Kučieris
nepaspēja i ne acu pamirkšķināt, kad kariete ar visiem zirgiem un riteņiem jau
atradās ūdenī. Un ķēniņš ar princesi tāpat.
Arī es tur biju, visu pats savam acīm redzēju: gan ķēniņu gan princesi,
gan zelta karieti, gan spožos zirgus, gan labo kučieri, gan to, kā viņi slapji izlīda no
dīķa un gribēja saimnieka mājās izžāvēt drēbes. Bet saimnieka mājās nebija.
SPĒLEI NEPIECIEŠAMI KRĒSLI, TIE JĀSAKĀRTO ŠĀDI:
KREISĀS PUSES ZIRGS LABĀS PUSES ZIRGS
KUČIERIS
KREISĀS PUSES PRIEKŠĒJAIS LABĀS PUSES PRIEKŠĒJAIS
RITENIS RITENIS
PRINCESE ĶĒNIŅŠ
KREISĀS PUSES PAKAĻĒJAIS LABĀS PUSES PAKAĻĒJAIS
RITENIS RITENIS
Ja spēles dalībnieku ir vairāk, var būt vairāki zirgi, vairāki riteņi. Spēles vadītājs lasa tekstu, kā tiek izlasīts vārds, kurš ir iekrāsots tumšs, tam, kurš tēlo to, jāceļas kājās un jāapskrien ap savu krēslu. Ja nosauc – kariete, tad ap savu krēslu skrien visas karietes sastāvdaļas.