Aug socialais stāvoklis, bet maks nē

Pelnīt vairāk! Meklēt iespējas vai nepakļauties sabiedrības spiedienam.

Vispār diezgan nekonkrēti uzrakstīts, runa ir par Tevi? Pēc kā secini, ka no tevis "pieprasa"?

Nu es uz to baigi neiespringstu, kas attiecas uz apģērbu, var piemeklēt lietas, kas tikai izskatās dārgi, bet patiesībā maksā salīdzinoši maz:D

Kā sabiedrība pieprasa? Ir taču cilvēki, kas savu prestižu nezaudē lai vai kā ģērbtos, un ar kādu transportu pārvietotos, katram ir savs imidžs.

Ja jau Tev kādam jāizrādās un no Tevis kāds ko pieprasa, lai iedod arī naudiņu par ko pieprasītās lietas iegādāties :D Bet vispār, manuprāt, tās ir muļķības - neviens ne no viena neko nepieprasa, tas viss ir pašu galvās. Es jau sen nestresoju, ka nevaru atļauties to ko darba kolēģi, jo viņu algas ir krietni vien augstākas par manu (tāpat kā atbildība un darba slodze) - esmu laimīga ar to, kas man ir un ar laiku, kas man nav jāpavada stresā un darbā ārpus darba laika!

Man ar liekas, ka nevar no tevis kaut ko pieprasīt - ne jau nu mašīnu un katru dienu ēst restorānos.
Tas, ka mani kolēģi var atļauties uz jubilejām vest uz restorāniem, nenozīmē, ka es arī par visu algu visu paēdināšu. Es jubilejā nesu kūku uz darbu un visi vienalga ir priecīgi.
Visi kolēģi ir bijuši tādi paši kā es, un neviens neko no manis nepieprasa un negaida, kā arī es pati netēloju no sevis to kā neesmu, es eju uz priekšu, attīstos un pilnveidojos, lai arī kādu dienu nonāktu turpat, kur ir mans priekšnieks un citi kolēģi.

Ar apģērbu arī var dažādi izlīdzēties, ne vienmēr viss dārgais ir ļoti labs.

Viss ir galvā. Sākot no statusiem, beidzot ar to, ko sabiedrība it kā pieprasa. Realitātē neviens no tevis neko neprasa, visu nosaki tikai tu pati. Nu protams, ja vien tu neesi ministre vai bankas prezidente.