Vai jūs būtu kopā ar vīrieti kuram ir bērns?

Es loti piekriitu Kabe-ja viirieti miilam, uz beerninu arii skatamies citaadi-tas nav vienkaarsi "svess beerns"...!

Varētu. Pilnīgi noteikti varētu. Vai tiktu galā, tas jau cits jautājums, atkarīgs no apstākļiem.

Nebūtu kopā.Nespētu sadzīvot ar histērisku bijušo,kas jauktos mums pa vidu,visu laiku kā aizbildinājumu izmantojot bērnu.Turklāt-ja kādreiz vīrietim nāktos izvēlēties,kura pusē nostāties,kuru atbalstīt vai ar kuru laiku pavadīt,tad es vienmēr būtu nākošā rindā aiz sīkā-pirmdzimtā.
40gadnieki vai vēl kaut kādi vecāki opji manī interesi neizraisa-tāpēc nedomāju,ka savas dzīves laikā sasiešos ar kādu no tās kategorijas,kurā visiem jau ir bērni.

Jā, protams.
Manējam ir bērni.

Biju un varētu, ja bērna māte būtu loģiski domājoša būtne. Ex bērna māte bija izteikti stulba sieviete, un tas nav tāpēc, ka man būtu cemme uz viņu, bet gan tāpēc, ka tā bija. Manipulēšana ar bērnu ir kaut kas neiedomājams.
Un vairākumā gadījumā ne jau bērnos ir vaina, bet gan mātēs un lupatainajos tēvos. Mīlēt nemīl, bet zem tupeles šā kā tā.

tam manam pazīstamajam bērna māte aizbrauca uz ārzemēm un vairāk par viņiem neinteresējas

miss_jaukuminsh
arī sviests.

nē, gribu, lai mums ir pirmais kopējais bērns.

nekad nesaki nekad.

Esmu,nesagādā problēmas.Ja mīli otru, tam nevajadzētu būt šķērslim.Un kā jau kāda te minēja pienāk kāds vecums,kad tam vīrietim tas bērns jau ir(šobrīd runa nav par divdesmitgadnieci un 40gadīgu vīrieti),jebkuram no mums ir sava pagātne.Kāpēc gan vīrietim vajag pieņemt sievieti ar bērnu no kāda cita,bet sieviete tādai situācijai saka kategorisku Nē?!Pašai zināms tāds gadījums,ka sieviete teica kategorisku Nē,nekad...bet tagad ir saderināta ar vīrieti,kuram meita padsmitgadniece

Kāpēc ne!? būtu , lai gan būtu grūti. Man liekas, ka tas ir jauki, ja džeks ir apņēmies audzināt bērnu, lai gan bijušā viņu pametusi. no tādiem džekiem var spriest,ka viņi atbild par to ko dara.

Sava vecuma sobrid - ne, un ari velak labak vispar ne. Nevelos, lai manu virieti saistitu kaut kas tik nozimigs (berns) ar citu sievieti.

tagad var šķist, ka nē, ja tikai iedomājamies, bet ja tur ir tā lielā mīlestība starpā - visdrīzāk pieņemtu.

nevarētu būt kopā tādā gadījumā, ja vīrietis par šo bērnu nerūpētos, neizrādītu nekādu interesi un bērnu būtu aizmirsis!

Protams, ka varētu. Kas tas par jautājumu, ja otru cilvēku mīl? Izšķiroties ar bērna māti taču neatsakās no atbildības par bērnu.
Bet ja komplektiņā nāk bērna māte "bērna domāšanas" līmenī, ir elle. Nenovēlu!

Bērns nav problēma.

Tas,ka mums traucē lietas,kas saistītas ar otra cilvēka atvasi-ir mūsu problēma.
Bērni nav ne slimība, ne katastrofa. Par sevi-es ceru,ka būtu tik saprātīga un cilvēcīga, lai man tas netraucētu. :)

Nevaru paredzēt savu dzīvi pēc 5 vai 10 gadiem,bet šobrīd-nē.Pilnīgi noteikti nē.
Es nevēlētos dalīt savu vīrieti ar citu sievieti,ar kuru viņš būtu mūžam saistīts ar šo kopīgo bērnu.
Pie tam,es nedomāju,ka varētu sadzīvot ar bērnu,kurš mani neciestu un vēlētos lai mammīte un tētiņš ir kopā.Šobrīd,es nevaru nosaukt nevienu sev zināmu gadījumu,kurā bērns būtu laimīgs,ka vecāki nav kopā.Slēpti vai neslēpti-tomēr vienmēr vēlas izēst jauno draudzeni vai draugu,lai tētiņš un mammīte būtu kopā.

Es arī nevarētu

Es zinu gadiijumus ,kur beerni loti labi sadziivo ar "otro mammu" ,"teeti",bet jaasaka tas ir pie manis Amerikaa-cita pasaule ,citi cilveeki...!Te loti labi sadziivo arii cilveeki ,kuri skiirusies!Satiekas viesiibaas ,parunaajas utt.Nav taa,ka skirti un "uudeni viens otram gaaz virsuu"!
Mans bijusais viirs arii appreceeja sievieti ar beerniem un dziivo laimiigi-tas laikam ,kaads cilveeks!Es veelreiz saku-tas noteikti nav viegli,bet kurs ir teicis ,ka lauliibas dziive ir vienmeer viegla?:)