Un kas vainas tam truth? Es esmu lasījusi to tumblr'u kas saucās "visible children", man neviens no argumentiem nelikās par sliktu šai organizācijai. Gribētos zināt kas konkrēti cilvēkus uztrauc. + viņi paši (Invisible children) ir atbildējuši uz dažiem vispretrunīgākajiem jautājumiem.
Kad es lasīju arī citu bloga ierakstu par šo tēmu, tur bija viens cilvēks, kurš sūdzējās par viņu sadarbību ar Ugandas armiju, bet tajā pašā laikā uzrakstīja "es nevaru ieteikt neko labāku, bet tādēļ man šķiet, ka reizēm labāk ir nedarīt neko, ja nezini kā..." (nav precīzs citāts, pēc atmiņas). Tajā brīdī pasmējos un pārstāju lasīt. Bezdarbība neko nav atrisinājusi, un visiem tiem pretiniekiem vajadzētu pieņemt to, ka reizēm iespējas ir tādas, kādas ir. Mani sadusmo, ka vienmēr atrodas kāds, kas apšauba cilvēku mērķus. Es saprotu, ka ne visi ir godīgi, taču tomēr - sēdēt uz dīvāna un nepiedāvāt neko labāku tikai kritizējot ir pavisam nožēlojami.