sveikas dāmas !
Šobrīd esmu praksē uzņēmumā, un teorētiski man alga vispār nebūtu jāsaņem.
Bet lieta tāda, ka intervijas laikā mēs vienojāmies par to, ka alga kā tāda būs (ir vairāku gadu pieredze dažādos ar nozari saistītos uzņēmumos; t.i. - neesmu ne bakstāma, ne stumdāma, darbu padaru un nav 100reiz jāpārdara...tiešais priekšnieks arī ir tāds, kurš uz vietas vairāk nav, nekā ir, jāstrādā patstāvīgi) un principā es būtu kā pus - normāls darbibieks :D /esmu ārvalstīs un viņu valodu tik mačos vēl /. Ceru, ka aptuveni nojaušat, kāda situācija birojā.
Tad nu pirmais mēnesis ir pagājis, rīt būs lielā saruna par mana darba kvalitāti, vai viss patīk un arī algas apmēru. It kā nav pamata, bet esmu nedaudz sabijusies, ka viņi man gribēs maksāt mazāk, nekā "vajadzētu" .. ko darīt šādā situācijā ? Kā lai pieklājīgi paprasa vairāk, ja gadījumā summa knapi nosegs ceļošanas izdevumus ? Kā lai to izdara nesabojājot iespaidu par sevi un profesionalitāti ? Zinu, ka tas viss bija jāizrunā jau intervijā, bet viņiem pašiem nebija skaidrs, ņems vai nē un cik viņi maksā praktikantiem.
Ikdienā sanāk arī izmantot personīgo auto darba vajadzībām + degviela ..
Ceru jau, ka nebūs tā, bet negribas palikt uz mutes, kad pateiks summu, kas pat degvielas izdevumus nenosedz :D Vai būtu korekti minēt kursabiedrus, ja zinu, ka viņiem kompānija sedz visus ceļa izdevumus (konkrēta summa mēnesī), maksā par virsstundām un apmaksā pusdienas un tādas lietas ? Man jau šķiet, ka nē, bet citus "ieročus" pagaidām nespēju iedomāties.
P.s.
Attieksme no uzņēmuma ir ļoti pozitīva, un viņi ir pat ļoti apmirināti ar darba kvalitāti. Slavē un tā, bet sāku aizdomāties par šo tēmu, jo priekšnieks cenšas atlikt un atlikt šo sarunu ..
P.p.s.
piedodiet par garo penteri ... un iespējami šķībajiem pirkstiem :D
1638
