0 dzīvesprieka, mērķu, expectation

2739

Reģ: 25.02.2009

man sāk likties, ka nepiederu pie cilvēku sugas, jo man nav nekāda stabila dzīvesprieka, nav nekādu expectation no dzīves un mērķu arī. mērķis ir būt laimīgai, bet man nav ne jausmas, ka mani padarītu laimīgu. jau atkal nespēju izvēlētie, ko mācīties (esmu ārzemēs, te deadline pēc nedēļas) nekā nav, šobrīd staigāju kā monstrs bez emocijām, jo redzu, kā laiks skrien, bet manī nekas nemainās. Citi tik runā - ō, es gribētu to darīt, to redzēt, tā un šitā. ok, man arī ir kkādas vēlmes dzīvē kko redzēt, bet mērķtiecības ne mazākās. vrb, kad kaut ko sāku, uz divām dienām parādās vot lielās ambīcijas, bet drīz vien pāriet. ļoti pesimitiski uz sevi un savu nākotni katos un tas jau man kā asinīs ieaudzis. nezinu pat, ko gribu ar šito jums pateikt un ko no jums sagaidīt. laikam jau vienkārši parunāt, vrb kāda kādu gudru un lielisku domu izteiks, kas mani vsmz atkal uz divām dienām par mis ambīcija padarīs :D

07.03.2012 21:42 |

pavasarīte

2130

Reģ: 29.06.2009

man paliidzeeja tas, ak lielu meerki sadaliiju mazaakos periodos, tad katru piekto dienu saaku jaunu dziivi :) Tu vari ik peec trim dienaam :)

un nesolies mainiit visu, bet pamazaam, mazs merkiitis, peec iepriekseeja maza utt.

07.03.2012 21:45 |

Nikolette

1867

Reģ: 14.07.2011

Kaut ko sasniegt un iegūt var tikai tad, ja ir skaidra vēlme, kas ir tas, ko vajag. Tu saki, ka gribi būt laimīga, bet tev nav ne jausmas, kas tevi darītu laimīgu. Acīmredzot, neesi vēl laimei gatava un esi sevis meklējumos. Kad tu sapratīsi, kas tieši tev ir vajadzīgs, tad būs arī mērķi, cerības un laime. Dod sev laiku, nav jēgas kaut ko mākslīgi mēģināt "uzpūst".

07.03.2012 21:47 |

pasaule

264

Reģ: 13.02.2009

nu katrs cilvēks ir savādāks, bet ir dažādi cilvēku tipi, varu tev ieteikt paskatīties socionikas mājaslapā un noteitk savu tipu, varbūt palīdzēs izprast sevi un atrast to, ko vēlies.

Vēl varbūt esi visu laiku tirdīta un dzīta, ka vajag, mācīties, vajag karjeru taisīt utt, bet varbūt tev vienkārši gribas būt labai sievai un bērnu mātei?

07.03.2012 21:49 |

ezis

349

Reģ: 29.01.2009

Varbūt Tev vienkārši pietrūkst pavasaris?... ;)

07.03.2012 21:52 |

sunset

2258

Reģ: 29.01.2009

Man skolā mācīja, ka mērķim ir jābūt tādam, ko var izmērīt. Tā kā man ir problēmas ar lielā mērķa uzstādīšanu, tad es visu aliku izdomāju un tiecos uz maziem mērķiem, ik pa laikam. Piem., pabeigt augstskolu, iegūt autovadītāja apliecību (visam uzlieku termiņus). Tagad mērķis ir aiziet no darba līdz vasarai un atrast jaunu darbu uz rudeni. Vasarā atpūsties, sportot, noskriet pusmaratonu - 21km, nobraukt ar riteni vismaz 300km. Mēneša laikā izlasīt vismaz vienu daiļliteratūras grāmatu. Visur lieku ciparus un tik pildu savus mērķus un uzdevumus, kkā šī dzīve ir jādzīvo un jāpavada :)

07.03.2012 21:54 |

Krītiņš Saujiņā

2739

Reģ: 25.02.2009

neesmu vispar tirdita. mani vecaki par manu nakotni nekad isti nav interesejusies un domajusi. domas par to visu ir tikai uz maniem plecim bijusas jau no mazotnes. agrak es biju tik merktieciga. lidz kadiem 11 gadiniem milaka nodarbe bija enciklopediju laisana, tadi sapni par nakotni ''pieauguso dzivi'' bija, a tagad - nekā.
jā, par to sevis atrašanu taisnība. bet man ir tā sliktā īpašība - nepacietība. visu vajag uzreiz. tapec apnicis jau sevi meklēt, cik var
tauriņ. kā to saprat - mazie mērķīši 3 dienām?
sunset - man tie būtu pamatīgi lieli mērķi, bet noteiktu nebūtu ambīciju jeb dzinuļa uz tiem tiekties :D laikam vnk neredzu it nekam jēgu.

07.03.2012 22:00 |

Krītiņš Saujiņā

2739

Reģ: 25.02.2009

lai es kaut ko darītu, uz kaut ko ietu, man ir vajadzīgs cits cilvēks kā labā to darīt. draudzenes teica - tev vajag bērnu :D takā, mans dzinulis ir darīt kaut ko netikai sevis dēļ

07.03.2012 22:04 |

switched on

3987

Reģ: 02.02.2011

Ļoti labi tevi saprotu, un būtībā man ir līdzīgi. Nomainīta augstskola, tagad studoiju pārtraukums, un vēl arvien nav tā sajūta, ka esmu savā vietā.
Redz, pati saki, ka gribi kaut ko darīt citu dēļ. Tātad ir tā patika būt altruistiskai, dot citiem, rūpēties utt? Tad varbūt jādomā arī par tādām jomām, kur kaut kā var citiem palīdzēt. Sākot ar psiholoģiju, medicīnu, beidzot ar stilista profesiju, sociālo darbinieku utt...
Un, ja vēlarvien netiec galā ar izvēli, tad ņem gadu offlainā un pameklē sevi, atrodi veidus, kā iepazīt sevi neērtos apstākļos, izaicini sevi, izkāp no komforta zonas, lai parādās tavs īstais es ar visiem +/- un vēlmēm un nepatikām.

07.03.2012 23:14 |

Krītiņš Saujiņā

2739

Reģ: 25.02.2009

e jau esmu šobrīd offlaina stāvoklī, jo aizgāju pusgadā no iesāktajām studijām. tagad esmu interesantā sevis meklēšana vietā, bet nu kaut kā nesanāk. jā sociālais darbs man patiktu, tik par atalgojumu ar jāpadomā, jo nu sociālos īpaši ar normālām algām negrib apdāvināt. psiholoģijai man par vāji nervi, bet tā psiholoģija ļoti patīk. Ehh, nu kāpēc dažiem tik viegli atrast savu sūtību un citi kā nevar atrast, tā nevar? :/

08.03.2012 22:33 |

switched on

3987

Reģ: 02.02.2011

Krītiņ, zini šo Everybody's Free To Wear sunscreen dziesmu? :)
http://www.youtube.com/watch?v=xfq_A8nXMsQ
Tur ir tā vieta, kur viņš saka:
Don't feel guilty if you don't know what you want to do with your life. The most interesting people I know didn't know at 22 what they wanted to do with their lives. Some of the most interesting 40-year-olds I know still don't.
Personīgi mani ļoti nomierina... un tā taču ir, nevar visi būt vienādi. :)

09.03.2012 00:23 |

joselyn

3169

Reģ: 29.01.2009

Savā ziņā pašlaik arī eju šim posmam cauri.
Tas kas man palīdzēja (sākumā likās dīvaini)..Man vienā augstskolas kursā ieteica skatīties nevis no pašreizējā stāvokļa uz priekšu, ko vēlos un tad cīnīties, bet gan iztēloties sevi vecumdienās..attiecīgi- kāda es gribu būt- vai mani novērtē kā izcilu cilvēku kādā nozarē, vai man ir daudz draugu apkārt, vai mazbērnu utt. Iztēloties to, kā vēlies, lai tavi cilvēki (un ne tikai tavi) atceras tevi. Un tad būvēt savu ikdienu no tā. Protams, neaizmirstot to, ka dzīvi vajag dzīvot tā, lai pašam patīk :)

09.03.2012 00:37 |

Lou1

2304

Reģ: 06.12.2009

Jautājums ir - vai tev ļoti vajag šo mērķi? Nu, tādu lielu, izcilu un netveramu? Izskatās, ka tu gribi lai tev tāds būtu, bet tev nav. Vai tad tas ir kas slikts? Nevajag uz to ieciklēties. Bet es gribētu zināt, ja tu nedomā par to mērķi vai kaut kādu jēgu, tad ko tu īsti gribi pamostoties no rīta? Ja ar vārdu "mērķis" tu uzreiz iedomājies kaut ko tālu un iespējamu tikai nākotnē, nav brīnums, ka ambīcijas ātri pazūd, neviens nav teicis, ka visiem cilvēkiem kaut ko tādu vajag.

09.03.2012 00:42 |