Kiprā, ja nemaldos, esmu bijusi reizes četras. Nikosijā pusotru gadu strādāja mana tuva radiniece, tiesa gan, viņa nestrādāja ne apkalpošanas nozarē, ne kādā citā ar tūrismu saistītā jomā, viņai bija ofisa darbs, saistīts ar krievu biznesu. Bet ne par to un ne par viņu stāsts. Man ir stingrs viedoklis, ka Kiprā viss ir pielāgots tūrismam. "Kiprioti", kā viņus sauc, mana radiniece, ne tuvu nav tik saulaini un atsaucīgi, kādus mēs viņus redzam, kad īsu mirkli viesojamies tur kā tūristi. Sava daļa vainas tur arī jāuzņemas tām krievietēm, kas uz šo salu brauc piepelnīties ar pasaulē senāko profesiju...
Daba, protams, tur ir debešķīgi skaista - pludmales (visbaltākās redzēju Zkiprā), Lefkara, Trodos kalni, Ciedru ieleja utt... utt... nav jau jēgas uzskaitīt visu, ko tāpat var izlasīt visos ceļvežos. Tādi tūristi kā es tur tiešām jūtas "pampered".
Kiprieši ir ļoti skaļi, piemēram, es nemāku atšķirt, kad viņi vienkārši sarunājas un kad jau saruna notiek paaugstinātos toņos, un viņi jau strīdas:D Toties drošība un uzticība svešiniekiem gan ir apbrīnojama - tiku redzējusi, kā kiprietis izkāpj no auto un atslēgu atstāj karājamies aizdedzē:D Un ne reizi vien. Nu un nesteidzīgums raksturīgs daudzām dienvidu zemēm, kad viss šķiet kā notiekam palēlinātā filmā:D
Ja esi pieradusi Latvijā regulāri apmeklēt teātri un operu, tad kultūras dzīve gan tur stipri pašķidra... Radiniece stāstīja, ka tā viņai tur ļoti, ļoti pietrūcis.
Der likt aiz auss, ka ir Dienvidkipra un Ziemeļkipra, un tas nav viens un tas pats!:)
Nu gan gari izmuldējos...
188
