Sveikas meičas! :))
Pāris dienas mani nomāc vienas paziņas teiktas man, proti doma bija tāda - "Vai es vienmēr esmu tāda pesimiste,viss vienmēr slikti,vai maz ir kas labs arī...."
Domas par to mani nomāc... JO kādreiz biju optimisma iemiesojums (nu labi! Varbūt ne tik traki, bet nebiju tik traka pesimiste, lai gan vienmēr esmu sevi par tadu uzskatījusi,jo dzīvē viss, kas ir piedzīvots,pārdzīvots)..Iespējams pašlaik skolas lietas un domas par nākotni - par to, kur un kādu darbu tad iegūšu ar to papīrīti- iespējams tik ļoti ietekmē, ka esmu kļuvusi tāda pesimiste,jo atbraucot uz pilsētu, kur mācos- kļūstu dusmīga par daudzām lietām, kas un kā šeit notiekas, par cilvēkiem utt.
Bet man tik ļoti nepatīk, ka esmu tāda kļuvusi, kur nu vēl, ka kāds atklāti to saka. Gribu būt pozitīvāka. SIltāks laiks jau nu ari mani mazulietiņ izmainīs. Bet kas man ir jādara, lai kļūtu pozitīvāka par visu? Lai viss nebūtu un neliktos tik slikti, lai gan beigās viss ir kārtībā?
Ko darīt/ ko nedarīt, kādas filmas/ seriālus skatīties, ko klausīties, ko lasīt utt? Vai ir maz kādi padomi un ieteikumi?
195
