Mūsu profesija un darbs

Pēc profesijas esmu vēsturniece.
Šobrīd strādāju pie bibliotēkas digitalizācijas projekta.

Njā, dažām vēl laikam kaut kādi stereotipi saistībā ar bibliotekāra profesiju:D Bez grāmatu izsniegšanas un plauktu kārtošanas vēl man ir jāveido preses apskati, dažreiz jāiekāro kāda bibliotēkas jaunieguvumu izstāde, tāpat arī jāatjaunina informācija bibliotēkas mājas lapā, jākomplektē krājums,jāpilda uzziņas - tematiskās un citas,jāsadarbojas ar citām bibliotēkām (starpbibliotēku pakalpojums), tāpat arī, protams, jāorientējas, kur ko meklēt, jāpārzina arī elektroniskie resursi un tā tālāk un tā tālāk... Nav nemaz tik garlaicīgi, intereseanta ir kontaktēšanās ar cilvēkiem, patīk arī pašai uzzināt jaunu informāciju. Protams, daudziem tas šķiet garlaicīgi, bet mūsdienās arī bibliotekāri iet līdzi laikam un nav vairs tikai plauktu kārtotāji un grāmatu izsniedzēji,tā ka par to ironiju, kas te izskanēja, es pat varētu mazliet apvainoties.

Man atkal liekas nežēlīgi (!!!) garlaicīgs ekonomistu darbs,tik tiešām!Esmu redzējusi,ko viņi dara - nē,paldies,tas ir trakums!Tik monotons darbs...

Apskaužu tās, kuras palīmē nadziņus, ietin puķītes utt. Arī gribu tādu sievišķīgu, foršu darbiņu, kurā nav tik milzīga atbildība un mūžīgie līgumi, likumi, grozījumi, noteikumi...

Manuprāt, nesmuki tā teikt -- ietīt puķītes, it kā florista darbs būtu pilnīgas blēņas. Manai krustmātei kādreiz piederēja puķu veikals, un es neteiktu, ka tas izskatījās viegli. Pušķu veidošana ir gan fizisks, gan arī radošs darbs, un tas nav tā -- salikt trīs puķītes kopā. Vajag zināt šo to par kompozīciju, krāsām un bez labas gaumes vispār nekā.
Kad ir lielāki pasūtījumi -- uz kāzām vai bērēm, tad jāstrādā daudz uz ātri, stress liels. Krustmātes veikals kādu laiku bija vienīgais pilsētā, un visi puķu jautājumi gūlās uz viņu pleciem.
Un, protams, mūžīgi sastrādātās rokas...
Turklāt uzskatu, ka garas stundas monotona darba ar klientiem ir nogurdinošākas par daudziem citiem darbiem.

Man nav profesijas, ir akademiskais bakalaurs. Saku magistru, bet pametu pec 1. semestra. Sogad centisos uzsakt citas magistra studijas, bet nu tad pa nopietno, jo augsta macibu maksa.
Mans darbs pastarpinati saistits ar to, ko studeju - izmantoju tikai iegutas valodas zinosanas. Pasi darba pienakumi neka nav saistiti ar studijam.
Joprojam nepamet sajuta, ka nezinu, kadu tad profesiju man dzive vajadzetu macities/izveleties. Vai vispar vairs ir kads, kurs visu muzu dara vienu un to pasu?

Jā, protams, ir un kā vēl cilvēki, kas visu mūžu dara vienu un to pašu. Man pašai ir n-tie piemēri - piemēram, pārdevējas, grāmatvedes.

uj,cik interesantas un dažādas profesijas ir cosmo meitenēm ":)

man profesija-ilustrators,strādāju pagaidām par auklīti....

Arī skolotāja profesija bieži vien ir uz mūžu. Piemēram, mana mamma ir skolotāja jau kādus 30 gadus un nekad nav strādājusi kaut ko citu.

Man vispār jautājums par to, vai vispār ir kāds, kas visu mūžu dara vienu un to pašu, šķiet nedaudz jocīgs. Nu bet, protams, ka ir. Piemēram, ārsts, ja vien kāds dzīves gadījums viņu nepiespiedīs, nepārkvalificēsies par kapteini, vai arhitekts radošā saguruma brīdī nesāks apmeklēt floristu kursus, ja vien nebūs totāli vīlies savā profesijā, tāpat arī neticu, ka grāmatvede lielā kompānijā ar ļoti labu atalgojumu nesāks pēkšņi interesēties par manikīra profesiju tikai tāpēc, lai dažādotu savu dzīvi:D Protams, ir gadījumi, kad tā notiek, bet būsim reāli, lielākoties dzīvē cilvēki nemēdz būt tik drosmīgi...

Esmu skolotaja un ari par to stradaju,un domaju ko darit,lai man nebutu par vinju jastradaa...Gribas darbu kur ir dazadi cilveki,kur kkas mainas.Liekas,ka skola ari ir interesanti-ok,ta ir,bet man nepatik. Man tik loti patik rakstit dzeju, rakstus,pardomas.Agrak to dariju rajona laikraksta,ta patika...Eh.

Man ir vidējā izglītība, bet ļoti vēlētos mācīties koledžā par reklāmas veidotāju, dizaineri. Strādāju par administratori salonā- frizētavā, ir nagu likšanas sertifikāts.

Pēc pofesijas heitere, nodarbojos - cosmo lietotāju izvešana līdz ārprātam.

bandita, Tu vienmēr mums izlec :)

Par sevi - drīz uz īsu brītiņu būšu bezdarbniece, beidzot, tad ceru dabūt to, ko sen gribēju, ceru, ka izdosies (negribās šeit muldet, tad parasti nepiepildās)saistīts ar šādiem - tādiem projektiem, pagaidām - administratīvais darbs, kurš apriebies līdz ārprātam. Izglītība - vēsture, tagad apgūstu projektu vadību :)

ir te kĀDA ar akademisko vēstrunieka vai filologa grādu?

Man ir, un meitenei ar kristāla kurpīti arī, cik sapratu :)

studeejat LU?
vsp taa,pa teemu,darbu var atrast ar veestrunieka diplomu?? man jau liekaas,ka taas ir tikai taadas 4ista teoreetiskaas studijas,ar kuraam peec tam neatradisii darbu,ko maizi nopelniit..par sviestu nerunaajot..

Cik tā otra meitene rakstīja, vina ir saistīta ar kaut kādiem soceāliem projektiem. Manuprāt, vesture dod tadu kā humanitarās izglītības pamatus, ļauj arī analizēt :) Pati saistījos ar vēsturi tadā veidā, ka ilgaku laiku vadāju un organizēju ekskursijas, bet tā, ka mums vēsturisku vietu ļoti daudz un par tām ir jāstāsta, palīdzējis.

Bet vispār manus kursabiedrus un paziņas var satikt visur - daudzi strādā muzejos, pieminekļu valdē, vēstures arhīvos, valsts iestādēs, dži pat lekcijas jau lasa :) Tie, kuri studēja jaunako vēsturi un starptautiskās attiecībās dazi strada vēstniecibās, starptautiskajās organizācijās utt. Tas ir tieši pa līniju, daudziem tā ir tikai ka izglitība - pamats tālākai izglītībai, daži iesaistīti vairākos projektos ar kultūru un vesturi saistītos, ir arī pāris arheologi, kuri tālāk mācās ārzemēs. Pasai piedāvaja projektu ar vēsturisko dokumentu meklēsanu, zemūdens arheologiju, daži raksta krutiem ciltskokus, tur vispār štukas nāk :)

Man ir bakalaurs latviešu filoloģijš. Bet ir arī literārā redaktora kvalifikācija. Nestrādāju savā profesijā vairs.

Maaciijos sociologiju un sociaalo psihologiju. Tagad nu jau 6 gadus straadaaju aviaacijaa. Sis tas no taa ko maacijos ir noderiigs manaa pasreizeejaa profesijaa (jo jaastraadaa ar cilveekiem), bet ne paaraak daudz.

Esmu izmācījusies par lauku tūrisma speciālisti un tagad studēju koledžā par viesnīcas vadības organizatori. pagaidām gan akadēmiskais!
ņam ņam - SIVA surdotulka profesiju sponsorē valsts, tā kā, ja vēlies vari droši apgūt šo profesiju :) Es arī labprāt ietu mācīties šajā jomā, bet es jau no bērnības zinu zīmju valodu, tā kā pagaidām šis variants ir nolikts maliņā, ja nu nākotnē :)