Viss tik tiešām ir galvā :) Un arī bezdarbībā. Jo vairāk ko darīt, jo mazāk laika domāt par tādu lietu kā ēdienu.
Man tagad ir tā, ka esmu pamatīgi izkritusies. Darbā īsti neko neēdu, mājās tik, cik brokastis pirms darba, vakariņas vai naksiņas pēc, kuru laikā neko daudz nevaru apēst (nu, cik gan vienā ēdienreizē var iedabūt). Un arī brīvdienās man apetīte samazinājusies, kuņģis laikam savilcies, un pietiek ar nelielu ēdiena daudzumu.
Vēl viena lieta, kas, manuprāt, ļoti palīdz neēst visu pa kārtai - šķidrumu uzņemšana. Šajā ziemas laikā es esmu kā traka pēc tējām, dzeru vienu puslitra krūzi pēc otras. Ēst nemaz nekārojas, prasās tieši tējiņas.