Manās attiecībās šādu problēmu nav bijis, taču zinu, ka ir tādi cilvēki, kam nedomājot šādas nevisai tīkamas replikas pasprūk, bet paši pret sevi vērstu tādu pašu kritiku uztver ārkārtīgi sāpīgi. Sen, sen mums draugu kompānijā bija kāds puisis, kas, tiklīdz iedzēra sāka mētāt tādas sīkas, it kā nenozīmīgas frāzītes, bet nu ar tādiem kodieniņiem. Vienmēr ar komentāriem vērsās pret divām nedaudz apaļīgām meitenēm, it kā draiskulīgi, it kā ar joku, bet nu neko smaidīšanas vērtu tur nevarēja saklausīt... Nu tā dikti nevīrišķīgi, vīrieša necienīgi. Turklāt viņš pats bija sīks, kalsns, maziņš knislis. Man jau mute plata, grūti noturēties, ne vienmēr,protams, man taisnība, bet reiz kādā situācijā izmetu retorisku jautājumu, it kā viņam adresētu, it kā ne: "Nez cik daudz ir sieviešu, kam patīk kalsni botāniķi?" Viss, no tā laika bija miers, nekāda svara tēma vairs netika aktualizēta...