Netikumi.

Par tiem apkārtējiem - neiespringsti, nopietni :)

Nav neviens tāds cilvēks uz zemeslodes dēļ kura man būtu jāatskatas no savas dziļākās būtības, personības utt.
Netikumus var piemaskēt, bet būtību nevar izmainīt. Un nav jau neviens teicis, ka ir jābūt ideālam, lai tik pamēģina kāds pateikt, ka viņš ir ideāls ! sāktu smieties :)

Nav īpašā sajūsmā par dažiem maniem uzskatiem, bet mēs to risinām vienkārši - nerunājot par to tēmu. Vēl viņam patiktu, ja man būtu perfekts dienas ritms - vienā laikā celties, vienā laikā gulēt.. Lai viss tā sistemātiski, kārtīgi, pārdomāti. Un, protams, man netikums - kārtība skapī. Ņemot vērā, ka viņš ir pedants, bet es - mākslinieciskās kārtības piekritēja, mums dažreiz ir domstarpības, jo itin bieži man šķiet, ka, piemēram, jostas vieta ir uz zemes nevis kur citur. (s) :D

par tiem apkārtējiem izklausas jau vairāk pēc skaudībiņas..

Nezinu vai tā ir skaudība,bet tas ir nācis no draugiem,kurus es ļoti labi pazīstot,tāpēc tas viss liekas vēl vairāk sačakarēti.

Manējam noteikti nepatīk,ka man ir ļooooti laba atmiņa un es parasti atceros visādus sīkumos,ko viņš negribētu,lai es atceros un pieminu :D Bet es to nekādīgi netaisos mainīt un tas pat nav vajadzīgs :)

Maneejam nepatiik, ka es aatri un biezhi apvainojos. Bet man pashai arii tas besii, nu taa kaa taada siika skukjene :D Tad nu meegjinu savaakties, pamazaam sanaak, un arvien retaak es pati izdomaaju un pati apvainojos. :)

Nedomaa par to, ko domaa citi. Ja jau vinjsh ir kopaa ar tevi, tad jau nemaz tik nepiemeerota neesi.

manam nepatīk, kad es saku "Es taču teicu, ka tā būs, bet Tu mani neklausījies!" :D
Tad vēl viņam nepatīk, ka man 24/7 vajag mīļoties. Viņam pietiek ar hagu un viss, bet man patīk čubināties. Un es pārāk daudz runāju..laikam.

no tādām sīkumainām lietām mani ir ļoti viegli atradināt, jeb manu zemapziņu. ja man pateikts, ka es par daudz runāju muļķības, tad zemapziņa man ieslēdz stop pogu un es to vairs nedaru. Daudzas reizes esmu piefiksēju, ka man tas mainās pašai īsti negribot un nepiefiksējot.

manējam gribētos, lai es būtu mīļāka. es reti čubinos (dažreiz divatā, kad esam ar citiem, tad vispār nemaz), īsti nemāku teikt mīļas lietas un nelietoju nekādus mīļvārdiņus utt. viņš saka, ka ir pieradis un tas nekas, bet zinu, ka viņš tomēr gribētu, lai piestrādāju pie tā, jo viņš pats ir daudz mīļāks
un vēl tas, ka man raksturs vispār ir diezgan skarbs, mēdzu dažreiz izspļaut kaut ko nejauku un tikai pēc tam domāt. joki arī man mēdz būt visai melni :D

par tiem, kas saka, ka neesi viņa vērta utt. manā dzīvē bija līdzīga situācija, tikai mana puiša draugi un pat brālis teica, ka mūsu attiecībām vispār nevajadzēja būt un ka es stulbi daru, ka vispār ar tādu kā viņš saejos. puisim pirms manis bija "pielipusi" tusētāja slava, nu, tur viss komplekts -- ballītes, gadījuma sakari utt. laikam pārējie tikai to redzēja, bet puisis ļoti izmainījās pa to laiku, kad bijām kopā
ja par tevi arī tā saka pagātnes dēļ, tad neliecies ne zinis un dzīvo ar draugu pēc labākās sirdsapziņas. tās nav tavu draugu attiecības, bet gan tavējās

Garastaavokla svaarstiibas. Varu buut miila un varu buut ista maita. Riebj pasai, jo gadaas dusmas pateikt ko nejauku, nepardomaatu.
Reizeem esmu paaraak siikumaina. Uzbreecu par to aj kaads dara ko taa kas mani kaitina, teiksim eedot skali caapstina. Sanikno nenormaali.
Kaa ari sanikno, ja kaads uzliek ignor..

lapsīgā - man tieši tas pats. :D

Manējam ar mani vispār nav paveicies :D Ātri apvainojos, esmu vājprātīgi greizsirdīga. Esmu no sērijas "pati izdomāja, pati apvainojās" :D

esmu ljaunatminiiga un par citu kluudaam varu atgaadinaat kaut peec gadiem 50. nepiedodu un neaizmirstu. mainiit to sevii nevaru un nespeeju. viirinjsh laika gaitaa saak ar to aprast. :)

Manējam nepatīk, ka neesmu aktīva un dzīvespriecīga, bet nu tāda es reiz esmu. Neko īpaši necenšos mainīt, katram ir savi trūkumi, viņam vēl vairāk kā man:D Tā arī pasaku, ka nemainīšos, neesmu no tām, kas izdabā.

Dāaa... Atvaino, bet nevienam nav daļas gar jūsu attiecībām. Cita runa, ja neiesaista svešos, vai tu priekš viņa esi gatava ko mainīt un viņš priekš tevis, ja viens no jums otram to lūdz vai pārmet. Mana ģimene un draugi domāja, ka mans "princis" ir kaut kāds nariks vai bandīts, bet viņa ģimene un draugi, ka esmu kāda tur palaistuve, maigi izsakoties. Tā ir bijis vienmēr un visur, neņem galvā. Bet, ja čalis tev tjipa nodod, ko teikuši par tevi citi, tad tā arī uzjautā, nafig viņš vispār citos klausās? Pašiem sava galva uz pleciem;)
Es centos attiecībās mainīt savu nenormāli pārspīlēto greizsirdību un dusmu uzplūdus. Mani bieži daudz kas nokaitina. Bet to es vairāk priekš sevis mainu.

Viņš ir mainijies,nestaigā pa klubiem tik bieži kā agrāk,jo es neesmu aktīva klubu piestaigātāja,un par to mums ir sanākuši strīdi,jo viņš grib,lai esmu aktīvāka un eju ar viņu uz klubiem dejot,spēlēt biljardu,stulbi,bet man ir kauns,nezinu vai no viņa vai drīzāk no citiem. ;/
Un vēl ir jāmaina mana emocionalitāte,tā ir apnikusi gan man,gan viņam,jo,kad tuvojas kāds strīds,viņš man kaut ko pasaka un man jau acīs asaras,gribu arī no tā tikt vaļā,un starp viņa draugiem esmu diezgan klusiņa. Es negribu zaudēt to cilvēku,esam kopā jau vairāk nekā 2 ar pus gadus.