Manuprāt, nav tāda izredzētā, ar kuru mums lemts būs būt kopā, neskatoties ne uz ko. Tas "īstais" cilvēks vienkārši ir cilvēks, kuru mēs mīlam, un paralēli mums ir paveicies ar to, ka saskan raksturi, attiecībās valda harmonija utt, bet uz pasaules ir daudzi cilvēki ar līdzīgiem raksturiem, tādiem uzskatiem, kā mums, un jebkurš no viņiem var būt potenciālā mīlestība. Un tomēr tas nenozīmē, ka mēs mīlam tikai un vienīgi to cilvēku, un iepriekšējās attiecībās bija tikai pieķeršanaās, jo, kāpēc mēs varam mīlēt gan mammu, gan tēti un vēl daudzus citus cilvēkus vienlaicīgi, bet romantiska mīlestība nevar būt vairākas reizes mūžā?
Par pirmo mīlestībū runājot, nedomāju, ka arī tur ir kaut kas īpašs, vienkārši tā ir pirmā reize, kad mīli, pirmo reizi tādas izjūtas un notikumi. Nākamās mīlestības vairs nesniedz tādas izjūtas, jo vienkārši cilvēks zina jau apmēram, ko gaidīt, bet tas nenozīmē, ka citas mīlestības ir ar kaut ko sliktākas vai mazākas par pirmo.