Es tomēr neticu, ka tās ar ratiem virsū braucējas to dara tāpēc, ka ir jaunās māmiņas. Jā, līdz ar statusu nāk līdzi uzbraucamais rīks, bet man kaut kā liekas, ka tās "psihās" līdzīgi uzvedās arī pirms bērna. Nu prātā nāk noplukušas, smēķējošas sievietes, kas vienkārši ielidoja un bērnu neplānoja.
Hormoni izmaina, jā, bet cmon, neviens hormons man neliks stumt ratus taisni pa ceļa vidu vai spraukties rindā! Taču - varu iedomāties meičas, kas tā darītu, ja ielidotu.
Es arī domāju, ka iznēsāt un dzemdēt IR varoņdarbs, pat ja to var visas un to darīs lielākā daļa. Pats elementārākais - staigāt ar tādu lieko svaru mēnešiem ilgi ir milzīga slodze mugurai un kājām, es pati nevaru iedomāties sevi pēdējos mēnešos neraudam no sāpēm. Kur nu vēl dzemdības!
Un runājot par poliklīniku, manā poliklīnikā bija noteikums, ka zīdaiņiem priekšroka. Kaut kā liekas loģiski, ka tas tā varētu būt visur, ar sīko veselībām tomēr joki mazi. Un normāla mamma taču sapratīs, ka stulbi līst priekšā cilvēkam, kuram palīdzību vajag tūlīt. Nu atkal man nāk prātā urlīga plukata, kas poliklīnikā uzrīkos scēnu, bet mamma ar prātu taču pratīs izvērtēt situāciju.
Īsāk sakot, ja tev kāda brauc ar ratiem virsū, tad nav tāpēc, ka viņa jūtas pārāka par tevi mammas statusa dēļ, viņa vienkārši kā cilvēks ir stulba, always was and always will be.
Par sīko ņemšanu sabiedriskās vietās. Esmu pieredzējusi, ka bērniem ne sūda nevar iemācīt uzvesties. Ir bijis pietiekami daudz stingrības un loģikas audzināšanā, bet tas tā vienkārši nedarbojas. Ja tavs bērns uzvedas labi, tev vienkārši ir paveicies. Vai arī tu viņu regulāri dauzi.
Taču man jāsaka, ka varētu nožņaugt tās mātes, kas taurējošus, traci ceļošus vai brēcošus sīkos ņem, piemēram, uz restorāniem. Da kaut vai tā ir starojoša, labsirdīga un ar ratiem virsū nebraucoša māte - brēcošam sīcim nav vietas restorānā. Ja nav auklītes, neej uz restorānu, āmen.