Manuprāt, aprobežoti ir uzskatīt, ka psiholoģiska rakstura problēmas vai depresija var būt tikai cilvēkiem, kuriem nav, ko ēst, nav mājokļa utml.. Diezgan primitīvi. Mani bieži pārsteidz tas, ka cilvēki nesaprot, patiešām NEAPTVER, ka tāpat kā fiziski un vizuāli, arī emocionāli cilvēki atšķiras. Tas, kas vienam ir īzī-brīzī, štrunts un sīkums, kādam citam ir vājprātā grūti. Kāds var iet kā traktors cauri dažādiem sarežģījumiem, kādam citam jau viens trieciens visu apgriež kājām gaisā. Ja viss būtu tik vienkārši - piecelies un ej! - domāju, psihologiem un psihoterapeitiem nebūtu darba. Neapgalvoju, ka nu tik visiem ir depresijas un slimības, cilvēki mēdz arī simulēt un meklēt problēmas, kur to nav, tomēr tik kategoriski apgalvot - tas ir slinkums, nekas cits... Njā. Domāju, to tomēr varētu atļauties secināt speciālists.