Viss pieriebies.

 
Reitings 322
Reģ: 12.09.2010
Sveikas. Man viss ir tik loti pieriebies. Šodien uz skolu neaizgāju, izvēlējos labāk pagulēt un tā ir loti bieži. Ja vakarā sagatavojos iet uz skolu tad nākošā rītā nāk domas galvā, aj šodien neiešu, labāk šodien sakārtošu istabu. Es nevaru iziet ārā no mājas ja man nav kaut kas paveikts mājās. Citreiz lai nosistu laiku nosēžu pusdienu cosmo un neko citu nedaru. Ja izskatos slikti no rīta, pat tad man gribas labāk palikt mājās. Es visu laiku atlieku ko vien var lai tik nebūtu nekas jādara. Esmu piekērusi sevi sēžot un gaidot kad draugs pārnāks mājās,paldies dievam vinš par manu slinkumu vēl neko nezin. Vinš ir pavisam citādāks, loti mērktiecīgs, bet es jau no laika gala esmu tāda bijusi. Man nekas neinteresē , neko negribas darīt. Vai to vispār var mainīt.? Es it kā gribu bet nolaižas rokas.
20.02.2012 22:16 |
 
Reitings 556
Reģ: 13.09.2011
Vēl es esmu novērojusi, ka man "neko negribu" samazina nesēdēšana pie datora. Dažreiz liekas, ka dators izsūc visu manu enerģiju.
21.02.2012 00:07 |
 
Reitings 322
Reģ: 12.09.2010
Jaa man taa arii ir gadiijies..eju uz skolu, gandrii tieku pie klases durviim un peekshnji kkas galvaa ienaak un vnk aizeju prom. Nenoliegshu ka tad kad izturu visu dienu skolaa tad juutos mazliet vieglaak bet tas viss ir loti iislaiciigi un taas sajutas nemaina manu slinkumu.
21.02.2012 00:11 |
 
Reitings 1103
Reģ: 07.10.2011
Es šobrīd eju cauri kam līdzīgam. Man no rītiem vienkārši nav spēka celties. Esmu izbesījusies visas dienas garumā līdz beidzot vakarā sanāk parunāties ar draugu- kā viņa balss mani nomierina!!!
Manā gadījumā es zinu, kas mani nomāc- esmu tālu no sava drauga, ģimenes un draugiem. Es daru darbu, kur netieku pienācīgi novērtēta, kā arī man jau baltās pelītes rādās gar acīm no tā, cik ļoti man nepatīk tas, ko šobrīd daru. Lai gan ir atlikušas tikai 3 nedēļas līdz veikšu grandiozas pārmaiņas, tomēr tas laiks TĀAAAa velkas.....
.. manī sēž tāds milzīgs riebums pret tik daudz, ar ko saskaros ik dienu. Nu kas tik traks vēl vienkārši nav man piedzīvots.
21.02.2012 00:16 |
 
Reitings 180
Reģ: 16.12.2011
Es domāju, ka man vienīgai tā ir, ka spēju aiziet līdz skolas durvīm, bet tmr pagriesties un iet prom...
21.02.2012 00:20 |
 
Reitings 768
Reģ: 08.04.2009
es zinu, ka manā mājā dzīvo tāda meitene, kura nevarēja no rītiem piespiest sevi iet uz skolu, ļoti slikti iekšēji jutās dēļ skolas utt, viņai kaut kādu depreiju vai ko konstatēja un tagad viņa mācās mājās.. njā, man vidusskolā arī tā pēdējās klasēs gadījās, ka daudz un bieži izdomāju visādus attaisnojumus, lai nedarītu to, kas jādara.
21.02.2012 00:32 |
 
10 gadi
Reitings 2916
Reģ: 27.08.2009
Nu tev ir pašai jāizsver, vai tas ir tāds slinkums, pēc kura tu jūties vainīga un domā: ak, ja es būtu tomēr izgājusi, būtu varbūt izdarījusi to un satikusi to. Vai arī tavs intereses zudums pret visu ir tāds konstants - ja tu gan fiziski, gan emocionāli labāk jūties, ja nevienu nesatiec un tev nekas nav jādara, ja nav gandarījuma ne reizi pēc tam, kad esi izgājusi ārā, tad tiešām tā varētu būt labi noslēpusies depresija, ko te jau viena meitene minēja. Ja nevari pati izprast, vienkārši mani kaut ko ikdienā. Paņem kādu pulciņu/kursus, jebkādu citu vidi, par ko esi domājusi, ka tas varētu būt interesanti. Vari neiet uz skolu, bet uz to piespied sevi iet regulāri. Nu, ja šī nodarbe/vide pēc divām nedēļām, mēneša neko nemaina noskaņojumā, tad tas varētu arī nebūt nevainīgais slinkums.
21.02.2012 00:38 |
 
Reitings 1111
Reģ: 29.01.2009
es ceru, ka tas ir tikai ziemas dēļ un pavasarī visiem atgriezīsies dzīvesprieks :)
ēdu daudz augļus, dzeru C vitamīnu, varbūt tas palīdz?
21.02.2012 01:18 |
 
Reitings 6037
Reģ: 10.08.2011
mouseee - man gan liekas, ka tā varētu būt depresija sākuma stadijā (vai kas uz to pusi). Varbūt pakonsultējies ar ārstu? Ja tā nav, tad ok un vnk jātiek galā ar īslaicīgu (?) nomākumu un slinkumu.
Man gribas aatraak lai taa diena aatraak paiet, tapeec gulju cik vien varu. un šis teikums depresiju liekas tikai apstiprina. Tā ir nopietna problēma, ar kuru pats galā nevar tikt.
21.02.2012 08:51 |
 
Reitings 22
Reģ: 09.10.2011
Manuprāt tā ir visīstākā ziemas depresija. Man arī tāda uznāk un tieši rudens tumšajā laikā kad nav vēl sniega un ziemas laikā. Arī ir tā, ka nu dienām ilgi varu neko prātīgu neizdarīt. Mēģinu sevi uzmundrināt klausoties aktīvu mūziku, ēst daudz apelsīnus. Zinu, ka citām meitenēm palīdz sildīšanās pirtiņā vai sildīšanās solārijā.
21.02.2012 08:58 |
 
Reitings 313
Reģ: 29.01.2009
trust me
ikvienam sadas dienas uznak
bet ir vnk jasanemas, varbut jaa-pazelo vienu dienu sevi, bet nekad neaizmirsti ka dzive tomer vienalga kkas notiek,ir skaista:)

runa pati ar sevi un tici tam :)
21.02.2012 09:25 |
 
Reitings 313
Reģ: 29.01.2009
p.s. vel man palidz skala milakaa muzika uz austinjam :) ejot pa ielu,kad tu nevienu nedzirdi,esi savaa pasaulee -tu un tava muzika....

palidz tiesam :)
21.02.2012 09:26 |
 
Reitings 6037
Reģ: 30.10.2010
O jā, man arī. Bet man tā - kamēr esmu kaut kur citur - skolā, uz ielas, kādā pasākumā - domāju, nu tik būs, nu tik darīšu, kad atnākšu mājās. Aha, nekā. Atnāku mājās un neko vairs darīt negribas, tāda dīvaina sajūta iekšā, ka pats nesaproti, ko gribi. Ne gulēt, ne ko darīt, pat ne sev. Bet man ir VD, norakstīju to uz to un dzeru nomierinošās tējiņas un vēl ko. Un palīdz. Depresija gan man nav.
21.02.2012 09:46 |
 
Reitings 341
Reģ: 10.11.2009
Piekrītu meitenēm par to, ka tā varētu būt depresija, slēptā depresija.Man ļoti labi palīdzēja vitamīni Magne B6, kas ir domāti nerviem un sportiņš. Vispār tagad jau tāds drūms laiks un depresija ir katram otrajam...
21.02.2012 09:51 |
 
Reitings 560
Reģ: 29.01.2009
Esmu tam gājusi cauri un liekas,ka tagad tas arī nekur nav zudis.
Tas sākās jau vidusskolas laikā,pēdējā gadā tā vispār bija katastrofa. Negribēju nekur ārā rādīties,kaut vai tikai tāpēc,ka likās-slikti izskatos,nekas nav labi. Ja aizgāju uz skolu,varēju izturēt tikai dažas mācību stundas un gāju prom..

Sāku studēt un gāja diezgan līdzīgi,vēl pa vidu izšķīros ar puisi un sakās ļoti dziļa depresija-ilgi necēlos pat no gultas.

Arī tagad ir tāpat-es labprātāk palieku mājās,cenšos izvairīties no sabiedrības,negribu komunicēt ar cilvēkiem,pēdējā laikā jūtu,ka aizvien biežāk neceļu klausuli,lielāko dienas daļu pavadu guļot. Tagad esmu paņēmusi akadēmisko pārtraukumu,citreiz pat grūti aiziet uz darbu,kur tikai dažas stundas jāstrādā. Man pat negribas tikties ar labākajiem draugiem,negribas ar viņiem runāt,stāstīt kaut ko. Viss nāk ar lielu piespiešanos. Un tas nav tikai tagad-uz ziemas periodu,bet visu laiku pēdējos gadus.
21.02.2012 09:56 |
 
Reitings 1867
Reģ: 14.07.2011
Jo vairāk domāsi, par to, cik viss ir sūdīgi un, cik liels ir slinkums, jo vairāk sevi uz to noskaņosi un tā arī jutīsies. Vienkārši piecel pakaļu un dari kaut ko! Guļot gultā, nekas nemainīsies. Enerģiju iespējams gūt tikai kaut ko darot, un redzot rezultātu. Un izbeidz čīkstēt! Ja no rīta modīsies ar domu "viss apnicis, neko negribu", tad pēkšņi nesāksi justies labāk.
21.02.2012 09:58 |
 
Reitings 834
Reģ: 29.01.2012
esmu novērojusi, ka man kaut kas līdzīgs notiek aukstajā, drēgnajā laikā. tad tik labāk zem sedziņas mājās, siltumā. arī citreiz vienkārši ar draugu aizguļamies un tad liekas - nu ko tur vairs, tad arī diena tiek noslinkota. kopumā arī es esmu ļoti slinka, bieži tāds kā nespēks. un skatos, ka daudzām tā. bet viens ir skaidrs, ka vajag vienkārši no rīta saņemties, kad jau esi ceļā uz turieni, kur jānonāk, viss atkal liekas darbīgi un tā,kā vajag būt.
21.02.2012 09:59 |
 
Reitings 53
Reģ: 01.02.2012
Tāda sajūta, ka runājiet par mani :)

Šodien arī neaizgāju (kārtējo reizi) uz skolu, draugiem klausuli neceļu, uz sms neatbildu, jo nevēlos atbildēt uz jautājumiem, kur esmu atkal palikusi.
It kā nav tā slinkuma sajūta, bet kkā nevaru saņemties darboties.
Hobija nekāda nav, jo neesmu atradusi ko tādu , kas mani aizrautu.
Vidusskolā pēdējais gads, kkā jāsaņemas :) Tikai kā?

Magni B6 dzēru, bet nelīdzēja ;(
21.02.2012 10:03 |
 
Reitings 53
Reģ: 01.02.2012
Varbūt ikdienas rutīna iedzen mazā depresijā?
21.02.2012 10:05 |
 
Reitings 9561
Reģ: 12.04.2009
Šoreiz piekritīšu Nikolettei.
Besis, nekā nevēlēšanās ir slinkums, nespēja saņemties nevis kaut kāda slimība, kas būtu rūpīgi jāārstē. Ja cilvēks ir slinks, tad tur nekādas zāles nelīdzēs.
21.02.2012 10:22 |
 
Reitings 6037
Reģ: 10.08.2011
Jā, bieži vien ir slinkums, bet, ja tas ir ļoti ilgstoši un nomācoši, jau vairs negrib socializēties, tad tā ir depresija un depresija ir slimība. Mūsdienās par depresiju iegājies saukt visu, kad ir nomākts garastāvoklis un uznāk besis.
Tas, kurš ar to nav saskāries un redzējis, norakstīs uz slinkumu utt. Atļaušos nepiekrist, jo medicīnu studējot un esot pie pacientiem psihiatriskajā slimnīcā, redzēts un mācīts ir kas cits. Protams, cerams, ka autorei nebūs depresija, bet vnk ziemas pagurums, jo depresiju ir ļoti grūti ārstēt, un mēdz atkāroties periodiski.
21.02.2012 10:45 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits