Agrāk savējā krākšanu nemaz nemanīju, lai gan zināju, ka krāc. Tas likās tā dīvaini, jo viņš bija vienīgais cilvēks, kura krākšana man blakus netraucēja, lai gan ciemos vai mājās es visu nakti nevarēju gulēt, pat, ja krācējs atradās citā istabā :D
Tagad, kopā ar kļūšanu par mammu bonusā ir nācis caurāks miegs un krākšana man tāāāā traucē :D Parasti ''netīšām'' pabakstu viņu, citreiz, ja sāk krākt pārāk traki, tad pamodinu un palūdzu pagriezties, ar atrunu, ka bērns pamodīsies no viņa trokšņošanas. Bet vistrakākā krākšana sākas tad, kad draugs ir iedzēris, bakstīšana nelīdz, pamodināt nav iespējams un pagriezt uz sāna to 90 kilogramīgo veci nav manos spēkos... bez rezultatiem esmu taisījusi viņam ciet degunu, situsi. Štrunts pa manu miegu, bet, ja nu viņš tiešām pamodina bērnu, kuru pēc tam nebūs iespējams iemidzināt?! AĀĀĀ!!! Dažreiz gribas uzmaukt tam vīrietim spilvenu galvā un paturēt labi ilgi....