Ko jūs ņemtu kredītā?

Man vispār nepatīk kredīti. Ja kko vajag, es labāk sakrāju naudu, nevis ņemu kredītus. Tā kā man arī nav konstanta summa, ko saņemu mēnesī, nevaru pārāk rēķināties ar lieliem kredītmaksājumiem. Un tas vispār nav priekš manis– nepatīk būt parādā.

Studijas ,mašīnas.

Tiešām labāk ir visu mūžu īrēt dzīvokļus un beigās tāpat palikt bez jebkā taustāma vai tomēr kredītu maksāt???
nav runa par 400 ls mēnesī un 35 gadiem.

nevajag jau saklausīties trekno gadu pastāstiņus!!!
vajag saprast savu naudas plūsmu.

Nu man šobrīd ir studiju kredīts, pirmās studijas pati samaksāju, bet šoreiz nolēmu ņemt kredītu!
Vēl atbalstu mājokļa iegādei.. jo kaut pēc 20g., bet tas mājoklis būs mans, bet īrējot nekad nekas nebūs mans. un drīzāk ar banku varētu vienoties kkā par maskājumiem ,ja nu kkas, bet diez vai ar cilvēku, kas ir izīrējis dzīvokli, kāpēc lai viņš kādu bez maksas izmitinātu savā dzīvoklī!? nu kkā tā man vismaz liekas! :)

Neņemtu lielus kredītus, varētu sevi pierunāt uz kādu maziņu kredītu kādai tehnikai uz kādu pusgadu, bet nekādus tūkstošus neņemtu, katrā ziņā ne uz sava vārda. Es vispār nekad neaizņemos no cilvēkiem, kur nu vēl lielas summas no bankas.

Mēs tikko paņēmām trenažieri, bet ar ne pa baigākajām summām - pāris latiņi mēnesī un jāmaksā 8 mēnešus. bet tā cenšamies paši sakrāt, šim vienkārši bija akcija. ;)

Mēs tikko paņēmām trenažieri, bet ar ne pa baigākajām summām - pāris latiņi mēnesī un jāmaksā 8 mēnešus. bet tā cenšamies paši sakrāt, šim vienkārši bija akcija. ;)

KAs tas par trenažieri?! Es dīdospirkt eliptisko :))

Atļaušos iebilst tām, kuras apgalvo, ka kredīts mājoklim arī ir dzīvošana pāri saviem tēriņiem un labprātāk visu savu mūžu nodzīvotu īrētā dzīvoklī (Gurri, Lapsiņai un citām)...
Es diemžēl ikdienā redzu, kā notiek mētāšanās pa īrētiem dzīvokļiem un kādu ietekmi tas atstāj uz ģimeni, uz bērniem, kuriem katru reizi pie dzīvesvietas maiņas nākas mainīt arī skolu, draugus, ārpusskolas nodarbības.. Nestabilitāte un mūžīgā sēdēšana uz čemodāniem.. Maksāšana saimniekam uz rokām, par ko viņš brauc ceļojumos, bet Tu pat nevari atļauties bez saimnieka ziņas pārlīmēt tapetes... Piedodiet, bet es nenovēlu šādu dzīvi savai ģimenei un bērniem. Tad jau labāk es maksāšu procentus bankai, bet zinu, ka dzīvoklī saimniece būšu es...
Protams, ideālā variantā ir iekrāt naudu un tad pirkt dzīvokli, tikai diemžēl mūsdienu dzīvē tas nav iespējams vidējam cilvēkam. Tieši tāpēc, kā Piparene saka - ir jāizprot sava naudas plūsma un ir jāapzinās, cik lielu kredītu, cik lielas saistības vari uzņemties, nepārvērtējot savas iespējas, lai pēc tam nebūtu jākož pirkstos!

koshlene, anttilā bija. man liekas ka tas arī ir eliptiskais. :)

Arī man šobrīd ir studiju kredīts, vēl ņemtu mājokļa iegādei, jo principā, kāda starpība maksā noteiktu summu reizi mēnesī esošajam īpašniekam vai bankai? Tāpat jādzīvo kaut kur būs un tad labāk maksāt, lai tas pēc tam būtu Tavs.
Un nav arī tā, ka ar banku galīgi nekā nevarētu vienoties, lielākā daļa vienkārši neiet un nerunā, jo galu galā arī banka ir ieinteresēta saņemt vismaz kaut ko, nekā vispār neko. :)

Esmu ņēmusi kredītus, lai nopirktu tehniskas lietas, arī, lai tiktu uz ārzemēm strādāt, bet es esmu vienmēr visu atmaksājusi laikā un par pārmaksāšanu - labāk tā, nekā nekas. Ne visi var atļauties uzreiz nopirkt to, kas ir nepieciešams!
Bet vienu gan - drēbēm es neņemtu kredītus.
Zinu cilvēkus, kas kredītus ņem, lai nomaksātu citus kredītus - viss iet uz apli un rezultāta šā vai tā nekāda nav.

Es esmu Anttilā pirkusi kedas kredītā, maksāja 40-50ls, nevarēju sakrāt, tāpēc ņēmu uz nomaksu, tobrīd likās nenormāli vajadzīga lieta :-D Bet nu man bija 14-15 gadi, vecāki zināja.
Un nav jau tā,ka ar banku neko sarunāt nevar, var un kā vēl var,ja tikai runā! Protams, nevar sarunāt,ka nemaksās vispār, bet atlikt kādu maksājumu vai uztaisīt zemākas maksas mēnesī var.

Sunce,vienīgais, ja paņem viens to kredītu un otrs palēnām pazūd no tavas dzīves, paliec viens ar visu lielo ikmēneša summu :D

Tas ir mans viedoklis un kāpēc to vispār apspriest? Es šādas saistības neuzņemtos. Sunce es runāju par sevi nevis saviem bērniem, vīru/draugu.

Gurri - es neapspriežu Tavu viedokli, bet izteicu savas domas par to! :)

WaRRior - dzīvē nekas nav stabils, ne attiecības, ne ienākumi, ne dzīve pati kā tāda, BET - vai tāpēc, ka kādu dienu var pienākt diena, kad Tu nomirsi (un tāda noteikti notiks), mēs tagad atteiksimies no visa un dzīvosim zem tilta? Viss ir jāizvērtē, bez tam - paliekot vienai ar lielo kredītu (protams, ja ņemot kredītu ir izvērtēts, vai mājoklis patiešām ir šī lielā kredīta vērts), vienmēr ir iespēja dzīvokli pārdot, kredītu dzēst un noīrēt sev kaut ko piemērotu... Bezizejas situāciju nav! Ja ir galva uz pleciem!

Nekadam apgerbam, haha. Kreditu nav, loti atturos no to nemsanas, lai gan, ja nav laba sakumkapitala un velies, ko ieverojamu iesakt biznesa, tas bus nepieciesams...

Kredīta lietas arī man nepatīk, taču ir reizes, kad nākas to ņemt. Kā jau vairākas meitenes te minēja, arī es esmu par īstermiņa nevis ilgtermiņa kredītiem.
Pirms kāda laika, kad ar vīru pārvācāmies no mazāka uz lielāku mājokli, tad paņēmām kredītu ledusskapja un gultas matrača iegādei, jo vienlaicīgi sanāca ļoti daudz tēriņu. Bija nepieciešamas daudzas lietas vienlaicīgi.Bet arī šie kredīti bija tikai uz diviem mēnešiem. Mēs vienmēr rūpīgi izvērtējam vai un cik ilgā laikā varēsima aizdevumu atdot un tikai tad domājam ņemt to vai nē.
Pieļauju, ka tuvākajā laikā sāksim domāt arī par sava mājokļa iegādi, bet pirms tam veidojam pēc iespējas lielākus uzkrājumu , lai mazāk jāaizņemas un mazākā termiņā var atgriezt.
Es tomēr arī esmu no tām, kas uzskata, ka labāk es pāris mēnešus ilgāk dzīvoju īrētā dzīvoklī un iekrāju, nekā uzreiz ņemu baigo kredītu mājoklim, jo mēs nekad nevaram zināt kas mūs sagaida rītdien.
Pašai šobrīd ir studiju kredīts.

zachausi, bet reāli, cik daudz tad Tu varēsi iekrāt, dzīvojot īrētā dzīvoklī? Protams, ja vien tas dzīvoklis nav grausts ar labierīcībām pagalmā. ;) Ja ir normāls īres dzīvoklis Rīgā, tad īres maksa vien jau ir tikpat liela, ja pat ne lielāka kā ikmēneša maksājums par kredītu dzīvoklim.

Man atkal reāli muļķīgi liekas kredīti par summu 100 vai 300ls. Šādu summu es pat ar savu nelielo algu mierīgi varētu iekrāt, ja ne mēneša, tad dažu laikā gan. Nespēju iedomāties sadzīvisku lietu, bez kuras nevarētu padzīvot tos 2 mēnešus. Lai gan no otras puses - nezinu kā tagad, bet kādreiz bija tie bez % līzingi. Tādu gan varētu paņemt tai sadzīviskajai lietai par mazo summu.
Protams, šo jautājumu nav ko apspriest - cik cilvēku, tik viedokļu. :)

Normāls cilvēks, pieņemot lēmumus bieži vien vadās pēc savas vai apkārtējo, tuvāko, draugu, paziņu pieredzes. Ja šajā pieredzes kompleksā ir attiecīgi negatīvie pieredzes gadījumi, tad, protams, cilvēkam nosliece būs uz noliedziešo pusi un atkal otrādāk. Katram jau pašam jāvērtē, kur ir vērts ieguldīt savu naudu, uzņemties risku, saistības un kur nē..

Tikpat labi jau tad var runāt par divu cilvēku attiecībām - kāda jēga precēties, ja kādu dienu var nākties šķirties? Tad jau labāk visu mūžu nodzīvot vienam.. :)

Nīna_suns es arī uz to skatījos! Atsūtīsi man vēstuli, kad būsi izmēģinājusi?!