Zini,mans bijušais ari bija psihs - pa dzērumam man degunu un augšžokli salauza tikai tāpēc, ka redz es ar bērna tēvu nessarunāju kaut ko viņam pa prātam,pats nestrādāja, dzīoja uz mana rēķina dzerstijās un ar draugiem tusēja. Mana mīkstā sirds šo izgājienu piedeva un nerakstiju policijā iesniegumu, bet vajadzēja!
Un tad bija arvien trakāk - tika čekots ar ko un ko es runāju, līsts manos e-pastos, profilā draugiem.lv, šie profili dzēsti un mainītas t paroles, ja viņam tās nedevu, pat paskatīties uz citu puisi nevarēju, kur nu vēl runāt - vienalga vai radinieks vai bijušais klases biedrs ai kolēģis.
Un tad kad slimnīcā gulēju - manas ģimenes zeltlietas pazuda, ko gan atklāju tikai pārvācoties uz citu dzīes ietu. Tāpat man neesot mājās, mans portatīvais dators tika aiznests uz lombardu,jo redz puisi aizsūtiju padzīvot pie mammas uz laukiem. Un, lai pa sau naudu šo datoru varētu izpirkt,nevienam par to nedrīkstēju teikt, vēl nācās ar viņu kopā paadīt ziemassēkus.
Tad vēl bojāja manu atpūtu ar māsu, pa dzērumam pat atļāvās manam 4 gadīgajam dēlam iespert pa kaklu, jo redz pagāja viņam garām, paldies dieva, bez nopietnām sekām.
Kad neplānoti paliku stāvoklī, tad tik īstā jautrība sākās - dzerstījās katru dienu pēc darba, ar viņa algu bija pamaz pat iņa vajadzībām. Pa dzērumam bija gatavs mani sist, tikai tāpēc, ka redz transportā ar kādu sakasijās, izkāpa ārā un sakāvās, un es tad tā vainīgā, ka savus draugus viņam sūtu virsū, kaut gan to cilēku nekad nebiju redzējusi. Noveicās, ka viņa draugs bija līdzās, kas spēja viņu savaldīt, kad viņam jau halucinācijas rādijās..Bet tas nervu stress..zinot, ka mājās vēl ir arī bērns..to pāris stundu garumā, nenovēlu nevienam!
Liels bija mans atvieglojums, kad pēc kārtējās dzerstīšanās un tusiņiem viņu uz 6 mēnešiem ielika cietumā, jo bija policijas meklēšanā par nesadarbošanos ar prokuratūru.
Un tad tik nāca kaudzēm vēstules, gan ar to cik ļoti ani mīlot, gan ar to, ka ar mani un radiniekiem irēķināšoties, ja meita (tiko dzimusi) nepaliks pie viņa vai ari nedzīvosim kopā.
Kronis visam bija tas, ka policijā norādija, ka policijas kontrole notiks manā dzīes vietā un policija pat nepajautāja manu viedokli, vai es piekrītu!
Tā kā apcietinot viņam bijapalikušas mana dzīvokļa atslēgas, tad varēja brīvi tajā iekļūt. Teica,ka tās atdos, ja nevēlēšos turpināt kopdzīvi. Vienā vakarā atdeva, nākošajā rītā viņam bija jāizvācas. es protams viņa atslēgu eksemplāru atdevu māsai glabāšanā un nākošajā dienā mani gaidija jauns pārsteigums - izejot no mājas viņš bija savācis manas atslēgas!!! No mājas nevarēju iziet kamēr māsa man neatveda otras atslēgas!
ar to man reiz pietika! Noskaidroju visu informāciju un atbildīgajai tiesai, kas bija nozīmējusi policijas kontroli manā dzīves vietā viņam nezinot uzrakstiju vēstuli izskaidrojot situāciju! Uz ko viņi gan atbildēja,ka tas neattiecas uz viņu izsskatāmo lietu, bet savas drošības aizstāvēšanai es arot griezties sava rajona policijas iecirknī,ko arī darīju, ar visiem pierādījumiem, kas man uz to brīdi bija, diemžēl jēga no tā bija maza - nekā noziedzīga viņi tajā nesaskatija un uzskatija, ka esot par maz pierādījumi, tāpēc lieta tika izbeigta.
Vēlāk bija terorisms meitas dēl, ka ja meita nebūs pie viņa, tad mātes viņai ari nebūs. Tika rakstītas gan neskaitāmas sms, gan vēstules. Lai nebūtu atkal ar iņu piespiedu kārtā jādzīvo kopā, jo viņa radiniekiem viņa izdarības bija vienaldzīgas,ka tik tālāk no viņie, biju spiestamainīt dzīves vietu.
Uzrakstiju vēl vienu iesniegumu policijā par draudiem un vajāšanu, tikai viņiem neinteresēja nedz sms, nedz vēstules - viņiem neesot tiesības lasīt privātu korespondenci, pat ja es viņiem uztāju,lai izlasa!
Viņš momentā uzzināja par iesniegumu policijā un sekoja draudu sms, jo policija pieprasija paskaidrojumu. bet atkal policija uzrakstija, ka nekā krimināla tur nav un ka tie nav draudi viņu izpratnē, un ka vispār nevarot būt drošs, kas pēc 5 minūtēm uz ilas notikšot. ja gribu, varu algot apsardzi.Un vispār tā, kā iesaistīts ir bērns, jautājums jārisina bāriņtiesai. Bāriņtiesa savukārt sūta uz policiju. Un pēc visām apsekošanām un tā, ka paši man zvanija, ka viņš pa dzērumam ne ko tur sastrādājis beigās pateica, ka bērns jau var dīvot arī pie tēta, tas nekas, ka bērnam tajā brīdī bija tikai 4 mēneši!
Vot tādā lūk alstī mēs dzīvojam! Tā kā visticamāk kamēr negulēsi zārkā, nez vai policija ko lietas labā darīs!
man vismaz šobrīd puslīdz no bijušā ir miers!
590
