Kas notiek ar mūsu attiecībām,dzīvojot jau vairākus gadus kopā...

Es no savas pieredzes varu teikt, ka tas ir darbs ar sevi. Ja ir jau tik traki, ka tracina pat otra klātbūtne vai uzvedība, tad nekādi kopīgi romantiski izbraukumi nelīdzēs. Ir jāvada laiks vienam, jāsaprot, ko un vai gribi no šīm attiecībām, vai tām vairs ir nākotne un vai tu vari otru cilvēku iedomāties sev blakus arī pēc 10 un vairāk gadiem.

Viss ir tik ļoti zināms un prognozējams.

Par šito - tur gan var līdzēt rutīnas laušana, ikdienas pamainīšana, atrodi sev kādu jaunu hobiju, ej sportot. Visa dzīve vai viss vakars pēc darba nav obligāti jāpavada kopā ar otru cilvēku. Protams, ideāli, ja varat kopā braukt slēpot utt., bet ja šādu kopīgu hobiju nav, tad nodarbini sevi viena.

Es gan neteiktu, ka rutīna ir sinonīms tam, ka vienam otra sabiedrība riebjas. Jā, man attiecībās ir rutīna, bet man tas patīk.

Jauka valentīndiena.

Es vienmeer saku savaam koleegeem-ja juus saak tracinaaat juusu viirietis tad ,kad vins dzer kafiju ,tad jums ir menopauze ,vai "vecis" tiesaaam apriebies!
Nopietni runaajot par so teemu...es vienmeer visaam esmu teikusi-dabuut viirieti ir viegli,bet notureet ilgi -tas ir darbs!Tur jau taa lieta,ka peec gadiem ,kad viss ir izzinaats liidz peedeejai viiliitei,gribas ko jaunu!
Es meeginu to rutiinu izkliedeet ar kaadiem romantiskiem pasaakumiem,izklaideem!

Pastāvēs kas pārmainīsies! :)

mani nomāc šī pati problēma , nezinu, nav spēka vairs cīnīties par attiecībām :(

Kad es prasīju vecvecākiem, kas bija viņu 40 gadu kopdzīves noslēpums, vecmamma man atbildēja, ka tas, ka viņi pavisam maz laika pavadījuši kopā. Tāpat arī spēja piedot, jo arī tajā laikā neiztika bez sānsoļiem, un tas, ka nepadevās pie grūtībām, tagad jau bieži vien šķirās pēc ikdienišķiem stīdiem.

Ieva-tur loti daudz taisniibas arii!
Taa riiveesanas visu laiku kopaa,nepaartraukta runaasana, arii loti nogurdina!Diivaini izklausiisies ,ka teiksu-mees ar viiru varam puss dienu buut vienaa maaja un nerunaat-katrs dara to ,ko veelas...!Kaadreiz pat filmas skataamies katrs savu!Katram cilveekam noteikti vajag to "gaisa telpu"!Protams, nevajag varbuut parspiileet-ignoreet vispaar,bet jaabuut kaut kam taadam savam,ka hobijs ...!

Laikam taisnība par to "savu telpu" .bet tas kā kuram cilvēkam. man ir tā- lai cik laika būtu pavadīts kopā , vienalga ir maz...
ja abiem saskan šajā ziņā tad jau viss būtu labi..

Par tiem strīdiem arī taisnība, tagad ir tā- ja nesaskan kādā lietā, tad jāiet katram savs ceļš, neviens negrib cīnīties un ko labot. visi ir egoisti ,kas pastāv uz to- nepatīk kaut kas-ej prom!

Sesilla-to ka sai paaudzei vairs "nav pacietiibas"man pateica loti labi viena japaaniete darba-es nespeeju iedomaaties,ka sai sievietei jau 91...pilniigi sakariiga valoda ,domaasana!Viiram jau 93!Vina teica,ka lielaakais nosleepums ir saglabaat lielu mieru arii tad,kad "zemeestriice" gimenee!
Viss atkariigs laikam no taa,ka protam savaldiities,nepateikt neko lielu dusmaas!Vispaar kaadreiz gruuti,bet ir iespeejams!

Un piedošanai arī ir liela nozīme. tagad jau visur skan, ka neko nepiedot, bet iet un meklēt tālāk kādu , kuram nebūs trūkumu, kurš izturēsies kā pret princesi..

ja tracina, tad ir beigas.

ir rutina, bet nejau neciesama. tada, ka riebjas cilveks vai kaitina. tev es nezinu ko ieteikt.

ooo zinu, pati nesen gāju kam tādam cauri. Un tas ka viss otrā tracina vēl nemaz neliecina par beigām :) to nu varu teikt pēc pieredzes. bet katra situācija ir izteikti individuāla. Tapēc nav vienas formulas.

Lai cik attiecības man nav bijušas, tad nevienās nav bijusi īsti rutīna, bet problēma ir manī, jo neesmu īsti iegūstama sieviete, tiklīdz vīrietis cenšas pastiprināti mani kontrolēt tā bēgu, laikam, vecmeita būšu.