Es jau pašā sākumā skaidri pateicu savu nostāju draugam par bijušajām draudzenēm. Lai sarakstās, apmainās ar jaunumiem un pieklājības frāzēm, ja vēlas, tomēr tikšanos es neatbalstu, nē, neaizliedzu, bet vienkārši neatbalstu un tas mani dikti sāpinātu. Zinu, ka nav gudri salīdzināt un vilkt pagātni tagadnē, bet mans ex uzturēja draudzīgas attiecības ar savu bijušo, un viņu tikšanās izvērtās par abpusēju pajautrošanos. Tagadējam draugam teicu, ka man tas liek justies nedroši. Jā, mums bija neliela nesaprašanās šajā jautājumā. Laikam ritot, jūtām kļūstot spēcīgākām, viņš pats vienreiz uzsāka šo sarunu no jauna un atzinās, ka nevēlas man likt justies nedroši, nav viņam liela nepieciešamība tikties ar to bijušo, arī tā pati sarakste viņam nešķiet tik ļoti nepieciešama :)
Protams, es sagaidīju, ko es vēlējos dzirdēt, ceru un dziļi sirdī patiesībā arī ticu, ka viņš to tā arī domāja :)