Ir vēlme parunātiet ar cilvēkiem no malas, tā teikt, kuri mani nepazīst. Šobrīd esmu krustcelēs ar darbu/karjeru.. Jau 4 gadus strādāju birojā, esmu pakāpusies arī par vienu amatu uz augšu, drīz arī tā kā spīd paaugstināšana, jo mana tiešā priekšniece drīz brauks uz ārzemēm, un mēs ļoti bieži sastrādājamies, viņa man daudz uztic, un es arī viņai daudz palīdzu.. BET.. Man nepatīk darbs birojā, īstenībā visus šos gadus to esmu darījusi, jo tas IR jādara, ir jāstrādā, ir jāpelna nauda, jo tāda ir tā dzīve, un, lai ko dabūtu ir jāsamierinās, ka dzīvē ir arī jādara kas tāds, kas nepatīk, lai kaut ko sasniegtu.
Šobrīd man ir vēlme uzsākt savu biznesu, man ir līdzekļi un iespējas, taču šobrīd nav ne fiziski, ne morāli brīvs laiks tam, jo pamatdarbs atņem visu. Bet es apzinos to, ka es negribu strādāt birojā, es gribu būt savā veidā brīva - plānot pati savu laiku, un būvēt savu ceļu ar savu biznesu.
Protams, ir risks. Es zinu, ka es to darīšu, tikai vēlos uzzināt, vai kāda no jums arī ir riskējusi? Vai kāda ir pametusi stabilu darbu ar stabiliem ienākumiem, lai darītu to, ko sirds vēlas un sen jau kāro? Es tā sāku domāt, kādēļ es to vispār daru, tiešām nevēlos pamosties 30 gados un saprast, ka esmu visus šos gadus sevi izsmēlusi darbā, kas man nepatīk.. Labrpāt dzirdētu arī jūsu stāstus, un, iespējams, ka arī kādu ieteikumu, kā vieglāk psiholoģiski tam nobriest.