Amerikāņu stafordšīras terjers

ņam ņam,par suņiem interesējos jau gadiem.Un neviens vetārsts(ja vien viņam nav līgums ar šo firmu) neiesaka nevienu no šīm barībām tā pat kā neesmu dzirdējusi par nevienu suņu audzētāju,kas tās barības rekomendētu.Un arī sastāvs.Kā arī daudziem suņiem no viņām ir alerģijas.

Jā, Jāāāā (sun)
Man jau ģimene tagad arī sprieda, ka mums māja un tā, un pagājušo gad nomira mūsu mīlulis, lielais mājas sargs :-(
Runājot par to, man bija vācu aitu sugas suns, kuram vecāki bija, tētis izstāžu suns, bet mamma cietuma sargs, mēs izgājām suņa skolau gada vai pat vairak garumā, un viņam kā bija laikam gēnos tā palika, nekāds ņurcāmais suns viņs nebija, diezgan dusmīgs, atzina tikai mani un tēti, bērnus nemīlēja, jo kaimiņu bērni, kad bija mazs kaitināja :-/

Ta kā škirne, manuprat, noteikti nav noteicošais, bet tapat kā essne tā arī savai mammai es nevaru ieskaidrot, ka šis suns būt mīļs, viņa teica, ka nekad mūsu mājās tāds nedzīvos, vai ja dzīvotu, tad pārvāktos viņa :-P Tā lūk!

un kā mans vetārsts smej, ja ierauga klīnikā stafu, tad vai nu problēmas ar austiņām, vai alerģija!

Patīk pakauties ar citiem suņiem, necieš kaķus.
Ir neenormāli līdz stulbumam uzticīga, atzīst līdz galam tikai 2 cilvēkus. Pret pārējiem draudzīga, bet dvēseli neatdos.
Ļoti jutīga, smalka dvēsele. Bet iet kā tanks. Nenogurdināma, var skriet visu dienu, bet, ja nenodarbina, var sākt visu ko grauzt. Pēc manām domām arī tas ir galvenais, kas jāzina- viņi ir ļoti aktīvi un nepieciešama slodze!
Nevar vismaz pirmo gadu, divus iztikt tikai ar uci cuci sunītis attieksmi. Jāaudzina saprātīgi un stingri. Pēc tam, kad parādīts kurš saimnieks mājās, tad jau var palutināt. :D
Alerģijas nav retums, manai arī pumpas pirmajā gadā metās, nu vairs nē.

Man ir. Jau 7arpus gadus vecs. Īsts mīlulītis. (l) Ģimenes galvenais "āksts", kas nevienu neatstāj vienaldzīgu. Riktīgs klēpja un gultas sunītis. Katrā ziņā garlaicīgi nav nevienu dienu.
Ar bērnu sadzīvo perfekti. Ļoti bieži izklaidē, skraida kopā utt. Pret cilvēkiem draudzīgs, pat pārāk draudzīgs. Tā ātrumā varu raksturot savējo. :-D

Pats svarīgākais ir audzināt nevis atstāt skološanos pašplūsmā. Viņiem ļooti izteikts viltīgs raksturs un tāpēc vajag saimnieku, kuru suns respektēs. Jāvelta daudz laika, jo viņiem katru dienu vajag slodzi kur izlikt enerģiju un lai uzturētu fizisko formu.

Jārēķinās, ka kucēna vecumā itin viss mājās būs sagrauzts un apgrauzts. :-D

Man paveicies, ka manējais nav alerģisks un slimīgs. Vetārstu parasti redz "ikgadējā tehniskajā apkopē"-potes, svēršana utt. Pāris reizes gadījies arī vest likt šuves pēc kautiņa.

Barošana. Neesmu rēķinājusi, bet varētu būt kādi 40-50 ls mēnesī. Nedodu grabuļbarību, bet gatavoju pati.

Es pēc savas pieredzes, ieteiktu kupēt ausis, lai gan tas ir aizliegts. Ne tikai tāpēc, ka kādam tā liekas skaistāk, bet arī, lai kādā kautiņā nenorauj tā, ka neko vairs nevar saglābt. Nav noslēpums, ka klaiņo pietiekoši daudz citu saimnieku nepieskatīti suņi. Vismaz manējam tie klaidoņi kā pieskrien klāt, tā uzreiz cenšas kost ausīs. Nezinu kā būtu, ja nebūtu kupētas. Droši vien staigātu kā pirāts.