draudzeņu lietas

Nu viens draudzeņu bbariņš man ir jau gandrīz gadus 20, otrs 10. Un nekad neaptrūkstas, par ko runāt - sākot ar tusiņiem, vīriešiem, lupatām un kosmētiku un beidzot ar politiku, kulināriju, kultūru, radiem, ģimenēm.

Pluss vēl neiztrūkstoša ir vnk sviesta liešana un kārtīga izsmiešanās. :)

Nu mēs arī kopā kādus 20 gadus. Agrāk mums puse no sarunām bija par puišiem. Bet kopš visas apprecējušās vai kopā ar ilgstošiem draugiem, par viņiem vairs nav ko runāt :-/ Bez maz vai jāgaida, kad kādai mīļākais kāds uzradīsies :-P

Nu es nevaru iedomāties, ka runātu tikai par puišiem.. Tas man liekas atbilstoši 15 gadu vecumā.

piekrītu- kā draudzenēm stabilas attiecības, mazāk tēmu un klaču :-/ :-D

Man bija ta, kad uzradās patstavigs pusis, draudzenes pamazām no manis arī novērsās, jo nerunājām par puišiem, jo es biju aizņemta....
Nu tā man tgd tās draudzenes vairs nav draudzenes ;-)

Tiekaties retāk:D

es ar labākajām draudzenēm par visu runāju, nevaru vispār iedomāties, ka varētu būt tā, ka iestājas lielais klusuma brīdis un nevienai nav ko teikt. :-|

Atzīšu,ka vienmēr apskaužu tās meitenes kam izdevies saglabāt ''skolas laiku bariņus'' un ir šādas ik nedēļas/mēneša tikšanās kad var klačoties utt.
Kādreiz man arī bija tāds bariņš, bet laikam jau tā ir taisnība,ka īstie draugi parādās vēlāk. Piemēram kā man- satiku savu mūža mīlestību, piedzima meitiņa un nemanot visas klaču draudzenes pazuda un nebij jau tā,ka es biju pārmāta ar savu vīrieti un bērnu. Tāpat gāju uz tusiņiem utt, protams tikai daudz mazāk un laikam tādēļ arī kļuvu neinteresanta.
No ''draudzenēm'' 8 ir palikušas 2, viena no tām iemantoja krustmātes godu manai meitiņai un IR mana draudzene kopš 7 klases.
Otra- bērnības draudzene ar ko draudzējamies no pirmās klases,viņa ir stjuarte un tādēļ tiekamies reizi gadā,valentīndienā-viņas dzimšanas dienā un ikreiz mums ir sajūta ka mēs būtu tikušās katru dienu, varam stundām ilgi sēdēt pīpēt ūdenpīpi, dzert jocīgās tējas un vienkārši smieties, tāpat- ne par ko!
Kā iet manām klaču draudzenēm es nezinu, vien reizēm pavēroju katras 5dienas klubu fotogrāfijas un laikam jau tā viņām arī iet..kā LTIPA dziesmā- sūdīgi paties'!

..ak drīz jau Valentīndiena un tikšanās ar mazo stjuarti! :)

...atvainojiet, aizrāvos! :)

Nu nezinu..mums ir arī citas tēmas par ko runāt ne tikai par un ap puišiem.

Nu mēs runājam, protams, arī par citām lietām, par darbu, studijām, ģimenēm, bērniem, sabiedriskiem notikumiem, ko kura darījusi iepriekšējās nedēļas nogalēs. Bet tas viss ir tāds... nu nv nekas elpu aizjaujošs :-P

Man liekas tā - jo retāk tiekas, jo mazāk par ko runāt. Kad tikos ar draudzeni katru dienu, bija visu laiku par ko pļāpāt - par to, ka no rīta autobusā redzēju dīvainu cilvēku, par to, ka atradu foršu pasākumu, ko var nākamajā nedēļā apmeklēt u.c. ikdienišķiem sīkumiem.
Tagad satiekamies labi ja 1x mēnesī, un tad jau ikdienišķās lietas vairs nav aktuālas. Bet tādas lielākas lietas jau tik daudz nenotiek - tomēr katru dienu darbs, studijas, mājās tas pats vīrietis :D

Nez, mēs ar tiekamies un runājam vienā runāšanā. kādas 6 stundas toč varētu :)
un ne tikai par čaļiem, tas nav tik interesanti.

Mēs ar studiju laiku draudzeņu bariņu kādas 2 reizes gadā satiekamies visas kopā, tad nu izrunājam pēc kārtas, kas kurai jauns. Nu it kā jau tāpat zināms, bet no pirmavota jau foršāk dzirdēt. Kura apprecējusies, kurai bērns piedzimis, kurai jauns suns, kurai jauns darbs, kura uz ārzemēm taisās utt. Tās stundas kafejnīcā nemanot paiet, it īpaši, ja jāizrunā par tādiem lieliem notikumiem, kā, piemēram, kāzas:)