Gribas dzirdēt no malas,ko šādā situācijā darīt vai rīkoties..pašai un otrai pusei ir 100 un 1 doma,bet skaidrībā netiekam.
Iepazinos ar vienu puisi,satikāmies vasarā.Ir kopīgas intereses,labs kontakts,par to nevar sūdzēties.Tā kā viņš studē citā valstī un strādā,tad loģiski,ka mēs tagad netiekamies.Dienu no dienas tikai sarakstes.Puisis atzinās,ka jūt pret mani ko vairāk,ne tikai kā draugs.Jā,nenoliegšu,ka man arī sāka parādīties kaut kādas jūtas..Domājām vasarā atkal satikties,bet kā rādas-viņš netiek un es arī nē (nevaram viens pie otra aizbraukt).Puiša vārdi bija - es vairs tā nevaru,vēl jo vairāk tā apziņa,ka vasarā nevarēsim satikties.Mēs nevaram turpināt saraksti,jo man tā būs tikai sāpīgāk un katram no mums ejams savs ceļš.Puisis kā cilvēks ļoti foršs,negribētu pazaudēt,teicu,ka varētu vnk palikt draugi un ik pa laiciņam turpināt saraksti,bet viņš bija PRET to!Lai gan sākumā pats ieminējās,ka varētu palikt draugi,taču laikam saprata,ka tas viņam būs pa smagu..
Vienā brīdī viņš ir gatavs turpināt saraksti un kas zina,vasarā satiksimies,bet otrā momentā saka-nē,nevajag mums to visu padarīt vēl sāpīgāku :-/
Ko Jūs ieteiktu - tomēr saglabāt attiecības kā draugiem vai tiešām iet katram savu ceļu un aizmirst visu labo? :-/
1832
