Es domāju, ka stereotipi pārsvarā ir visai patiesi, galu galā, nav dūmu bez uguns. Un Latvijā man ir grūti dzīvot, jo esmu padzīvojusi ārzemēs kādu laiciņu un es redzu milzīgu atšķirību cilvēkos. Vairāk aizspriedumu, naida pret citādākiem cilvēkiem, nevēlēšanās mainīt esošo situāciju, nepārtraukta čīkstēšana, ka viss ir slikti. Bet nav tā, ka es uzskatu, ka latvieši ir sliktākie. Es arī Amerikā nevarētu dzīvot, jo ja salīdzina ar Ziemeļeiropu, tur ir pārāk daudz fanātisku kristiešu, kas man nav pieņemami - viņu uzskati par viendzimuma laulībām, piemēram. :-D
Vienmēr ir izņēmumi, jo es savā paziņu lokā nevēlos redzēt latviešus, kas atbilst kādam no stereotipiem, kurus minēju. Tāpat es esmu bijusi Skandināvijā, un jā, varbūt cilvēki tur nav tik atvērti un neskrien ar platu smaidu virsū kā dienvidos, taču man šķiet, ka tas netraucē ar viņiem veidot draudzīgas attiecības un man personīgi šāda mentalitāte ir tuvāka. Tāpat tāda valsts kā Nīderlande, kur kopumā aizspriedumu ir mazāk...nevar taču apgalvot, ka pilnīgi visi tur ir šādi un neviens nesēž un nepukst kā daudzi Latvijā. :-)
Ar to visu es gribēju sacīt, ka individuāli cilvēki ir dažādi, taču ir kopējie noskaņojumi valstīs un tautībās, kas tomēr pastāv. Un Latvijā ir ar to MILZĪGAS problēmas, kaut vai ieejot visos tajos TVNET un Delfos - man šķiet, ka maskas krīt un var redzēt, cik patiesībā daudz žults ir cilvēkos, kurus katru dienu redzam uz ielas.
1550
