Vienmēr jau gribas vairāk un visiem mēdz būt dažādas sadzīves problēmas, bet es nemēdzu baigi čīkstēt un patiesībā man arī nepatīk, ja apkārtējie čīkst. Tā ka - atbilde ir - nē, nesaskaros bieži ar neapmierinātību.
Mana kolēģe, kas ir par mani 30 gadus vecāka visu laiku nīd, purpina, ir neapmierināta, besī ārā (e)
Un strādāt ar negrib, tas mani ar nemotivē - kāpēc viss jādara man, bet algas mums vienādas, līdz ar to velk mani ar uz leju, lai gan es jau, protams, daru, bet nu kaitinoši!
bet pati gan es esmu un cenšos būt pozitīva, kolēģe tikai mani kaitina (e) :-D
Jā, es esmu neapmierināta ar darbu. Pareizāk ar darbu viss bumbās, bet daži kolēģi gan šeit tracina, bet tur nekā nevar darīt! Neesmu arī iespringusi baigi cita darba meklējumos.
Bet man ir draudzene, ar kuru sazvanamies gandrīz katru 2. vakaru un visu laiku viņa atkārto cik ļoti viņai riebjas darbs un Rīga, bet tanī pašā laikā pilnīgi nav nekādas darbības, lai to mainītu! Cita draudzene atkal atkārto cik viņa ir resna un grib nomest svaru (viņai to tiešām vajag), bet uz manām rekomendācijām par sportiskām aktivitātēm pretī saņemu - man tak nav laika! Nu tad par ko ir runa... Kā kaut kas var mainīties, ja paši uz to neiet?!
Man ir burvīgs darbs(jauki kolēģi, atmosfēra super, nejūtos pārstrādājusies), lielisks dzīvoklis(kas gan pagaidām stāv tukšs) un lieliskais vīrietis(nekādu sūdzību). Esmu ļoooti apmierināta. Ar visu!
Diezgan daudzi cilvēki ir čīkstuļi pīkstuļi, bet tāda daba. :) Man arī reizēm patīk pačīkstēt, bet patiesībā viss ir forši. Viengais, kas šobrīd ir čikstēšanas vērts, tā ir veselība. Par darbu, dzīvesvietu, vīrieti nečīkstu. :)
par šo tēmu droši vien sarakstīts ir entiem grāmatu, bet atbildi tā arī uz šo mūzīgo jautājumu "vai esmu laimīgs un apmierināts ar savu dzīvi" -pozitīvu- reti kurš rod....
tāpēc, lai būtu optimistiska un neiestāstītu sev, ka viss ir slikti, jo, redz, nav tā kā es gribu, teikšu, ka-jā...
esmu apmierināta...
vnk jāparstāj gausties..arī man tai skaitā :D
Gadās ar to saskarties dažreiz, bet cenšos to ignorēt vai tā arī pasaku, ja jau esi tik neapmierināts ar to lietu, tad dari kaut ko, lai to mainītu, palīdzu arī ar padomiem, ja vajadzīgs. Man liekas, dažiem cilvēkiem tas ir tikai iegansts, lai būtu par ko parunāt, lai dabūtu to pašu novērtējumu un atbalstu no otra cilvēka. Pašai arī gadās šad tad pačīkstēt, bet labumu jau tas nekādu nedod, tāpēc saku sev kušššš un meklēju iespējamos risinājumus. Čīkstēšana jau arī dod kaut kādu negatīvisma kodu, tāpēc labāk ar to n enodarboties :-D
ne jau vienmēr cilvēks pats var visu atrisināt, citreiz tas ir atkarīgs no citiem..tā kā ne vienmēr cilvēki lietas labā neko nedara- bet gan nevar darīt
Esmu apmierināta ar dzīvi, jo apzinos, ka to sajūtu, ka viss ir forši, rada katrs pats savā galvā.
Kādreiz kolēģes bija diezgan pukstošas, mani tas nedaudz kaitināja.
Un, ja vien ir iespējams, cenšos izvairīties no neapmierinātiem cilvēkiem, informācijas utml. Arī šeit esošās diskusijas, kur jau no virsraksta un pirmajiem teikumiem ir skaidrs, ka būs pamatīga čīkstēšana, nemaz nelasu.
nē, es esmu tikai ceļā uz mērķiem, kurus sasniedzot, kļūšu drusku apmierinātāka. Bet ne pilnībā apmierināta. Taču es arī nestaigāju apkārt pukstēdama. Pati čubinos, piestrādāju visādus darbiņus, kopju attiecības un sevi pašu - iekšeji un ārēji - nevis lamāju valdību, "vīramāti" un visus citus, kas vainīgi pie manām problēmām
Es neesmu apmierināta viena civēka dēļ,kas mani nemītīgi tracina ar izteicieniem,gremdē mani ar negatīvām replikām, savu neapmierinātību tik ĻOTI izrādā,ka tas traucē dzīvot nevien tam cilvēkam pašam,bet arī man (e). Pamazām mācos ieslēgt tādu poh.. režīmu. Bez tādiem cilvēkiem blakus un apkārte es varētu būt optimistiskākais cilvēks uz zemes :-D
Šobrīd esmu galīgi neapmierināta ar savu dzīvi. Bet šim gadam esmu izvirzījusi sev daudz mērķu. Šobrīd primārais - atrast darbu, kas gan nav daudz no manis atkarīgs. Jo ja veiksme nostāsies manā pusee, tad nostāsies.
Pēs tam pārējais nāks vieglāk, jo liela nozīme tiem mērķiem ir naudai
2288
