pašvērtējums un iedomība

Man arī ir teikts, ka esmu iedomīga, kaut īstenībā esmu klusa un sakautrējusies vai jūtos neērti starp cilvēku skaitu, kas lielāks par 5 vai visi sveši. Vēl arī man tāda nopietna/dusmīga sejas izteiksme, tad liekas, ka esmu baigā maita :-D Tas, ka neesmu komunikabla un sabiedrības dvēsele, nenozīmē, ka esmu iedomīga.

"Man likās ,ka esi baigi iedomīga , bet beigās izrādās , ka esi baigi foršā"
Ak jel , tā taču ir standarta iepazīšanās frāze meitenēm!

Par mani - jā es esmu iedomīga . Mani tas netraucē un īpaši neuztrauc vai traucē apkārtējos!
Robeža starp pašpārliecinātību un iedomību nav novelkama!

-Eliza- "Man likās ,ka esi baigi iedomīga , bet beigās izrādās , ka esi baigi foršā"
Ak jel , tā taču ir standarta iepazīšanās frāze meitenēm!


Vai to saka tikai džeki meitenēm,lai iepazītos???

Nē, tās ir muļķības, man piemēram viena meitene likās tik iedomīga ka neuzdrīkstējos viņu uzrunāt,gandrīz gadu apmeklējām kopīgus kursus,kamēr šī sadūšojās mani uzrunāt,tagad esam pašas labākās draudzene. Ja viņa nebūtu sadūšojusies,es nekad neuzziātu cik viņa ir forša. (l)
Mēs abas viena par otru domājām identiski: - šausmas,cik viņa ir iedomīga.... :-D :-D

Arī mani bieži sauc par iedomīgu līdz brīdim kad iepazīstas. Bet parasti to, ka esmu izskatījusies iedomīga, saka manām draudzenēm, nevis man pašai. Man liekas tieši otrādi - esmu atvērta, vienmēr jokoju, smejos, ātri adaptējos jebkurā kompānijā. Nekad neesmu sēdējusi maliņā ar paceltu degunu.

Te daudzas meitenes jau minēja, kur sākas iedomība.

Vispār es te sāku rakstīt komentāru, jo tieši par šo tēmu vakar aizdomājos... Un nevis vispārēji, bet tieši par savu draudzeni, ar kuru es tā nekontaktējos ikdienā.
Viņai ir apskaužami augsts pašvērtējums. Viņa sevī nes ārprātīgu seksapīlu un gaišu pašvērtējumu. Viņa ir vienīgā no manām vāverēm, no kuras es NEKAD neesmu dzirdējusi čīkstēšanu vai pīkstēšanu par riepu, pumpām vai jebko citu. Viņa var darīt jekuru lietu pirmo reizi un atstāt tādu iespaidu, it kā to darītu simto. Lai arī tieši viņai vajadzētu būt tai, kura ir neapmierināta ar svaru, celulītu vai vēl sazin ko. Bet, lai arī viņa nav modele, viņa sevi tādu nes. Un tiešām tās tievās, kuras čīkst par neesošo "milzīgo" riepu, dažbrīd man liekas resnas un nesmukas tikai tādēļ, ka viņas pašas sevi tā pozicionē. Viņa nekad mūžā tā par sevi nepateiktu.
Jā, lai cik ļoti drosmīga un pašpārliecināta es nebūtu, līdz viņai man vēl ir jāaug.

Bišķiņ bezsakarīgi sanāca, bet es savu draudzeni minēju kā piemēru veselīgi augstam pašvērtējumam.

-Eliza- "Man likās ,ka esi baigi iedomīga , bet beigās izrādās , ka esi baigi foršā"
Ak jel , tā taču ir standarta iepazīšanās frāze meitenēm!

Šito frāzi pārsvarā esmu dzirdējusi no meitenēm ar kurām vēlāk kļuvām par draudzenēm, no čaļa tikai vienu reizi un tikai tad, kad bijām jau kopā nevis tikai kā iepazīšanās frāzi.

Pēc diskusijām spriežot, visas uzskata par jaunākām nekā viņas ir un par iedomīgākām nekā viņas ir :-D
Bet jā, tiešām tracina, ja nekomunikablu cilvēku cenšas tulkot kā iedomīgu personu.

Abalone, nē. Es izskatos tikai iedomīgāka. Par jaunāku mani vēl neviens nav noturējis. Kasieres neskaitās. :-D

Bet es jau rakstīju ,ka tā ir standarta iepazīšanās frāze meitenēm , kad meitenes iepazīstas viena ar otru.
Jūs jau arī pašas to te aprakstat!
Tajā teikumā nekur nebiju domājusi, iepazīšanos pretējo dzimumu starpā!

Es mazliet tad pārpratu to tavu domu. ;-)
Bet vienalga neuzskatu to par standarta frāzi, jo tik bieži un visiem to nesaka. :-)

Palasot komentārus pie šīs diskusijas , manas domas , ka šī ir viena no biežāk izteiktajām frāzēm ,meitenēm iepazīstoties savā starpā ,apstiprinājās vēl vairāk!
Tāda liekuļošana tā vien ir , nekad neesmu sapratusi kāpēc tas vispār ir jāsaka .
Bet ļoti patika komentārs par draudzeni , kas sevi ļoti labi iznes sabiedrībā . Patīk tādi cilvēki ,kas nečīkst un negaužas par visiem sīkumiem! :)

:-D
Bet, protams, ka iepazīstoties cilvēki liekas iedomīgi. Nepazīstu pagaidām nevienus, kurš pirmajā sarunā jau sirdi kratītu otram. Jūs ko gribējāt, lai iepazīstoties jums ap kaklu mestos un vaigus bučotu. :-D Distances ir jāievēro.

Kā izpaužas augsts pašvērtējums, un atsevišķi - kā iedomīga? Man šķiet, ka daudzas lietas būs kopīgas. Robežu tiešām nevar novilkt.

tb iedomība

Manuprāt, robeža izpaužas tā, ka cilvēks ar augstu pašvērtējumu zina, ko viņš var, cik labi un cik daudz labāk kaut ko var par pārējiem, bet viņam nav nekādas vajadzības un vēlmes savu pārākumu izrādīt un apliecināt, respektīvi, viņš varbūt pie sevis nodomā, ka, moins, es tiešām varu labāk/esmu gudrāks, bet ļauj "runāt" darbiem, kamēr iedomīgam cilvēkam sejā ir rakstīts, ka viņš sevi vērtē augstāk par citiem un "pārākums" tiek izpausts visos iespējamos veidos. Ui, nezinu, vai kāds sapratīs, ko gribēju pateikt. :-|

Tādam cilvēkam ir jābūt morāli spēcīgam, tur nepietiek tikai ar augstu pašvērtējumu. Jo, ja cilvēks visu laiku zina un domā, ka ir gudrāks, labāks, krutāks utt., tad ātri vien paliek iedomīgs.

Šitādas frāzes parasti mēdz izmest padsmitnieces, vai nepieaugušas prātiņā sievietes."'Sākumā domāju ,ka esi iedomīga, bet izrādās ka nē"
Mazliet no citas ēras vairāk cilvēki vērtē tieši domāšanu, jeb pasniedz to tā, ka piemēram, sākumā man par tevi bija cits viedoklis radies.

Nē, man nav teikts ,ka esmu iedomīga, bet tas noteikti ir tāpēc, ka es nekontaktējos ar cilvēkiem ,kuri man jau iesākumā no malas šķiet diezgan nesaistoši. Tad arī izpaliek šī frāze. Vel jau ir tā, ka turīgus cilvēkus uzskata par iedomīgiem.

Jā, tiesa, tādam cilvēkam ir jābūt stipram, bet tieši tādiem, manuprāt, ir vislielākās tiesības sevi patiesi augstu vērtēt. Cik cilvēku, tik viedokļu, bet mani apbur gudri, spējīgi, daudz sasnieguši cilvēki, kuri tomēr nav zaudējuši pieklājību un vienkāršību saskarsmē. Turpretī augstprātīgie uzpūteņi, kas savu vērtību regulāri tieši vai netieši skaļi izsaka vārdos (laikam jau lai sevi atkal un atkal pārliecinātu par savu vienreizību) ir atbaidoši. Protams, uzskatus par šo tēmu veido gan vide, gan audzināšana, gan raksturs, tāpēc viedokļi ir dažādi un tie visi ir iespējami. :)

felixx, es izlasīju Tavu komentāru, galīgi nevarēju noturēties neuzrakstījusi, lai gan varbūt vajadzēja :-D Vienkarši esmu ievērojusi, ka Tu šad un tad koķetē ap šito augstprātības un iedomības tēmu. Vēl tas teksts, ka visi nevar būt vienādi gudri, forši, spējīgi un kas tik vēl ne... Tad es tā padomāju, kas tad ir tas, kas Tev liek justies augstprātīgai - vai Tev ir labi panākumi darbā, izcilas sekmes augstskolā, kaut ko izcilu esi paveikusi sabiedrības labā? Nu tieši kas??? Arī Tavi rakstītie teksti neliek domāt, ka Tu ar kaut ko īpašu atšķiries no mums pārējām. Sorry, ka tik skarbi, bet no kurienes šādai attieksmei aug kājas? :-D :-P

luīze, es tak nezinu, no kurienes :-D kaut kā vienmēr viss ir sanācis pats no sevis un tāpēc tā šķiet.