Nju ko, laikam kādu laiku attiecību sfērā vairs nerakstīšu.. hehe..
Es šodien no rīta ar savu tagad jau EX puisi izšķīrāmies.
Mums jau ilgi bija tā ka strīdamies, un uz šķiršanos mudinājām viens otru zemapziņā.
Iepriekš jau izraudājos, izbēdājos..
Gribējām meiģināt velreiz, bet ziniet ko.. NEBIJA JĒGA.
Mums citas velmes. Viens otru nesapratām. Kaut ar es jau centos viņu saprast tomēr galu galā mums abiem vajag ko jaunu.. citu!
Es šo rakstu tādēļ ka nav vajadzīgs mocīt sevi un citu cilvēku ja neesat abi
tiešām noskaņoti meiģināt.
Labāk ir palaist cilvēku vaļā ja nav pārliecības/skaidrības.
Jā es viņu mīlēju, jā viņš man bija pieķēries. Bet nedrīkst citam cilvēkam uzspiest to ko nevēlas. Mums abiem tas lēmums grūti nāca. Bet tagad kad tiešām tas ir skaidrs, es vairs nebēdājos, bet gan priecājos, Ka esmu brīva. ES ZINU KA BŪS LABĀK! Gan viņam gan man un tā doma priecē ļoti.
Lai nu kā es visām meitenēm un puišiem novēlu to lai jums attiecībās viss izdodas.
Bet par mani, es labāk esmu viena! nekā esmu kopā ar cilvēku kurš manu būtību nospiež. (l) (l) (l)
Ne vienmēr šķiršanās nozīmē to ka dzīvei ir beigas ;) Tas tik prasa laiku un pieredzi lai to saprastu.