Iedvesmojos no vienas nesenas diskusijas, kur meitenes ar ļoti labu izglītību, darba pieredzi, amatiem dalījās pieredzē, ka pat uz darba intervijām netiek aicinātas... Drusciņ ievērojot meitenes no iepriekšējām diskusijām, iedzīvojos ilgstošā šokā, kaut gan saprotu, ka svešās dzīves nav mana darīšana, tas tikai lika aizdomāties vēl dziļāk par dzīvi un darba iespējām LV.
Paziņu vidū r kaut kas nenormāls, jo ir divas galējības: vieni atrod darbu uzreiz, citi - nevar atrast mēnešiem, ja ne gadiem. Un cilvēki no dažādām jomām, ar dažādām prasmēm, prasībām pret darbu utt. Ir pārdevējas, kuras atrod darbu vienu pēc otra. Ir banku darbinieki, projektu vadītāji utt., kuriem paveicies uzreiz, un cilvēki ar līdzīgu izglītību, pieredzi utt., kuri sēž bez darba ilgstoši un galu galā tēmē uz ārzemēm. Iedomājos, vai tiešām gandrīz visu nosaka VEIKSME? :'-(
2130
