Vīrieša aizvīlēja

pec tava rakstita tu nu gan neizklausies si vieriesa aizvilinataja,ta varetu saukt sivietes,kuras zin situaciju,noskata virieti un grib vinu par 100procenti parvilinat sev

Un kā Tev šķiet, vai ir tāds viens iemesls, KĀPĒC tas notiek? Tolstojam ir tāds teiciens:" Visas laimīgās ģimenes ir laimīgas vienādi, bet nelaimīgās ir nelaimīgas katra savā veidā." (s)

Nav viena iemesla dēļ :-) tāpēc interesnati būtu palasīt jūsu viedokļus :-)

Par to neaizvilšanu nepiekritīšu tev. Apzināti/ nepzināti tu tomēr piekriti ar vīrieti tikties, pie tam, kā sacīji, 1,5 gadu garumā. Pagale jau viena nedeg.
Taču, lai nu kā, tādi vīrieši šķiet, totāli gļēvuļi. Nesaprotu, kādā jēga, tad palikt kopā ar otru, ja, kaut kur pa labi, pa kreisi soli nez kādus brīnumus un mīlestību citai, piemetinot, ka nevar dzīvot bez viņas. Bet, tāda jau tā dzīve ir, kam nav grūti tie dzīvo melos, sarežģī jau tā sarežģīto, mocās ar neizlēmību.. Katrs jau esam savādāks un, nevar jau zināt, kas katram galviņā.

Toreiz negribēju nopietnas attiecības, jo mācījos augstskolas pēdējā kursā un man bija labs darbs, attiecībām nebija laika, mīlestība traucētu sasniegt mērķus, vienojāmies, ka būsim tikai mīļākie, viņš izstāstīja savu bēdu stāstu, ka ar sievu neštimmē, bet pēc laika viņam uzvirmoja pret mani spēcīgas jūtas :-)

Mani vienmēr ir fascinējis fakts, ka sievas vai draudzenes krīt virsū mīļākajai, ja vīrietis nošļūcis pa kreisi :-D . Kurš te galu galā ir atbildīgs par attiecībām? Cilvēki, kuri tajās stājušies! Sieviete un vīrietis - pāra dalībnieki. Mīļākā pat var nezināt par sievas eksistenci. Manuprāt, te būtu jāparāda vīrietim, kur 'vēži ziemo', turklāt abām sievietēm. Bet nav jau viss tik vienkārši, dažām ir bērni, citām materiāli vairs nebūs tik vienkārši dzīvot, vai bailes palikt vienai.

Man tracina, ka vienmēr vaina tiek uzvelta mīļākajām. Vai tiešām tik grūti saprast, ka, ja tas vīrietis negribētu tad nemaz nepaskatītos uz to "aizvīlēju", bet nē, vīri ir zelta gabaliņi. :-|

Nav jau arī tā, ka vīrietis viens ir tas vainīgais, citreiz attiecībās kaut kā trūkst un tad to sāk meklēt ārpusē. Pareizāk jau būtu atrisināt visu ar savu otro pusīti un abiem būt tajā ieinteresētiem, bet bieži notiek tā, ka otrs uzmet lūpu un tu ar viņu pat gribot neko nesarunāsi.

Nu ir, jā, smieklīgi par to klupšanu virsū mīļākajām..
bet esmu redzējusi arī tās, kuras saka, kas tas esot muļķīgi, šados gadījos klūp virsu ne pa jokam :-D jo negribas jau atzīt, ka vīrs vainīgs un ir babņiks un ka viņu attiecībās kaut kas nav kārtībā. vieglāk pie visa vainot to otru sievišķi, kura pilnīgi noteikti ir piebūrusi to vīru, nevienai vīriņš jau aiz laba prāta pa labi un kreisi acis nemetīs :-D

Es kluptu abiem virsuu. viirietim jebkuraa gadiijumaa un sievietei tad, ja vinja buutu zinaajusi par manu eksistenci.

Nekad neesmu bijusi aizviileeja. Nekad neveidotu attieciibas, kaut vai tikai seksam, ar aiznjemtu viirieti (var gadiities, ka nezinu, ka vinjam ir draudzene, bet ja uzzinaatu, nu tad nebuutu kopaa vairs duuuuh).
Aiziet taapeec, ka vaajsh, ka baidaas, ka ir idiots, ka vinjam vajag, bet sieva nedod. Ir daudz dazhaadu iemeslu.

Nu vispār būtu jāklūp virsū abiem - viņam par to, ka maukurs, viņai par to, ka kājas nevar kopā saturēt aizņemta vīrieša priekšā. Saprotu, ka mūsdienās vērtības un morāle ir tukši vārdi, jo svarīgāks ir sekss un izlaidības, bet tas jebkurā gadījumā nav normāli.

Pilnīgi piekrītu Agnesei, man arī tracina šitas uzskats,ka mīļākā jau nu ir tā, kas nabadziņu ar varu velk pie sevis gultā, piedraudot ar nazi!
Man pašai ne reizi vien ir sanācis satusēt ar aizņemtiem džekiem, domājat, ka es to zināju???Un, goda vārds, ja man kāds pamēģinātu par to pārmest, es tiešām nikna paliktu!Jo arī man sāpēja, uzzinot patiesību, bet teksti ir vieni- ar draudzeni sekss nekāds, mīlestības sen nav, tikai pieradums!
Esmu redzējusi, cik uzticīgi ir vīriņi un draudziņi, dūdojot visādas salkanības savām otrajām pusītēm pa telefonu, kāmēr bezmaz ar citu gultā vāļājas!

Skaidrs, ka attiecībās laimīgs vīrietis no sievas neaiziet.
Tur var zākāties, tais\it histēriju bet nav dūmu bez uguns. Labas, mīlošas attiecības kurās viss ir kārtībā, nevar izjaukt sveša sieviete.

Skaidrs, ka attiecībās laimīgs vīrietis no sievas neaiziet.
Tur var zākāties, taisīt histēriju, bet nav dūmu bez uguns. Labas, mīlošas attiecības kurās viss ir kārtībā, nevar izjaukt sveša sieviete.

Man būs nedaudz off topic, atvainojos. :-| Varbūt tā sabiedrības daļa, kas man apkārt, ir dīvaina, bet es pēdējā laikā esmu ievērojusi, ka precēto tandēmā ļoti bieži sieviete ir bijusi tā, kura apprecējusi vīrieti, ne vīrietis sievieti, respektīvi, tas nabags vai nu ir padarījis viņu grūtu, vai nu nav spējis stāties pretī draudzenes mammas un radu dzelzs krampim un mūžīgajam jautājumam "nu, kad tad?", vai nu bijis vēl tik nenobriedis, ka īsti nav apzinājies, ko dara, etc. Un tad, pēc laiciņa, vīrietis sēž un domā, kādus "priekus" līdzi nes tas riņķis pirkstā un kā īsti dzīvot tālāk savu dzīvi, kurā daudz kas mainījies. Neesmu tik ciniska, lai apgalvotu, ka tā ir visiem un vienmēr, ticu, ka daudzi precas, jo abi jūt, ka tieši to vēlas, taču pastāv arī šādi gadījumi. Un tas, domāju, ir viens no krāpšanas iemesliem. Neprecēto un bez bērniem esošo krāpšanas motīvus īsti nesaprotu, jo taču nav nekādu ilgi kārtojamu saistību, katrs savu ceļu iet var pavisam ātri.
Par vīriešu aizvīlējām runājot - arī šeit var būt daudz dažādu versiju. Gan zemiska shēmošana, lai pašapliecinātos,gan negaidītas emocijas un jūtas, gan attiecības, kurām vienkārši bija lemts rasties. Par to citu sieviešu vainošanu - galvu es viņai noteikti negribētu papaijāt par saskarsmi ar manu vīrieti, bet neesmu tik neizglītota, lai uzskatītu, ka viņa ir ļaunuma sakne un mans krāniņš ir zelta gabaliņš, kuram vienkārši "gadījās" iekrist šīs maitu lijas nagos. :) Kā jau te daudzkārt minēts, pasaule nav tikai melna un balta. Un paldies Dievam, ka tā. :)

Katru dienu esmu te un lasu, bet ļoti reti ielogojos un komentēju..

pride and prejudice, pēc manām domām, perfekts komentārs! sev apkārt arī novēroju šādu situāciju, kas man, savos 22 ar 5gadīgām nopietnajām attiecībām, liek noskurināties par tādu domu kā precēšanos! Skumji laikam no malas gan izklausās..

Čau, Pele.! :) Es nevēlos apgalvot, ka precēšanās ir slikta un nav vērts to darīt, katrs pats jau jūt un rada savus noteikumus un principus. Tāpat negribu apgalvot, ka pati nekad neprecēšos, bet vienu solījumu gan esmu sev devusi - es gribu, lai vīrietis pats mani grib precēt (laikam baigi vecmodīgi), nevis sākšu ar frāzēm un mājieniem dzīt šo stūrī, lai tak protas. Varbūt tā arī palikšu vecmeitās, kas zina. :D Bet viens svarīgs aspekts, kas jāņem vērā - dzīve mūsu plānos, nodomos un pārliecībā mēdz ieviest baigākās korekcijas, tāpēc pārliecināti mēs nevaram būt ne par ko. :)

Kad es iepazinos ar savu vīrieti, arī viņš bija precējies. Protams, es par to neko nezināju. Pat prātā nenāca, jo viņa dzīvesveids par to neliecināja. Viņa iepriekšējās attiecības bija jau izjukušas, taču dzīvoja kopā bērna dēļ. Arī precējies bija bērna dēļ.

Protams, ka bijusī vaino mani. :-) Meklē mani internetā un ir draudējusi, lamājusi, kaut arī es labi zinu, ka viņiem bija nemitīgi skandāli un pat grasījušies šķirties. Esmu redzējusi viņas vēstules internetā viņam, kas tapušas pirms es vispār ar viņu iepazinos. Bijusī nestrādāja, bet sēdēja mājās un skandalējās arī par to, ka naudas par maz.

Protams, visas situācijas nav vienādas, bet tā, laikam, ir vieglāk – vainot kādu citu. Bet drauga vecāki un radi priecājas par mums, jo zina, kāda dzīve viņam bijusi iepriekš. Tas mani pārliecināja, ka tomēr neesmu tā sliktā.

Man jau visvairak patīk tas fakts, ka vīrietis skrien pakaļ citai sievietei, sieva tikmēr šo sievieti meklē drawgās un vēl vells viņ zin, kur, un draud. Šitais nones, patiešām. Vēl es esmu novērojusi gadījumus, kad no draudiem ķerās pie kadas pūšļotājas:
1) lai dabūtu atpakaļ vīru;
2) lai uzliktu lāstu atvilējai :D :D

Ļoti bieži visas, no kurām aiziet, vieno kas kopīgs - viņas ir apnikušas vīriešiem līdz kniedei. Un kas tā par modi rakstīt draugos un draudēt, es nevaru iedomāties pazemojošāku situāciju.
Ja man vīrietis aizietu, es ķertos klāt viņam aiz dusmām, par to sievišķi pofig lielā mērā, nevar jau vainot sievieti pie tā, ka viņa ir smukāka, interesantāka, azartiskāka par esošo sievu.

Tieši tā!
Kādēļ jāvaino tā, pie kuras aiziet, ja pašas vīrietim riebjas nākt mājās un uzklausīt pārmetumus? Tas, ka viņš labrātāk paliek darbā pat pa nakti vai pie draugiem JAU par kaut ko liecina.

Manā gadījumā bijusī ķērās pie pēdējā salmiņa un pēc visām draudu vēstulēm sāka rakstīt, ka viņš ir viņu sitis, dzēris un visu, kas vien prātā ienāca. :-D Lai es no tāda laižos pa gabalu.