Es nepateicu...Darīju to MR pēdējās dienās, kad asiņošana bija minimāla, lai viņš neko nenojaustu, ja gadienē būtu asinis. Tikai brīdināju, ka nēesmu daudz to darījusi un man vēl sāp. Sāpēja arī, pat ļoti.
Iepriekš viņam neviena nevainīga nebija bijusi, tāpēc arī enko nebrīnījās un varbūtību par to, ka es esmu nevainīga neizteica.
Tā lūk, vrb varēju arī teikt to, bet, ko nu vairs.
Vnk man ir salīdzinoši daudz gadu, man bija kauns, ka nav pieredzes un viņš teica, ka izskatos pēc tādas, kas jau to no 16 gadu vec. dara un domāja, ka esmu baigā profesionāle. Bija kauns atzīties, ka tā nav viss :-/
Un jā, nevainība arī man bija traucēklis no ka gribēju tikt vaļā. Tamponus arī dēļ tās lietot nevarēju. Traucēja un radīja nepilvērtības sajūtu. Tagad tā ir pazudusi, bet ir nedaudz sajūta, ka vrb, tomēr nevajadzēja? Gribējās, lai tas notiek tā skaisti, lai puisis zin un tā, ir tās rūpes no puiša puses, bet, ko nu vairs par to...kā ir tā ir.