----------
Ziniet, Kungs manā „Dzīvības grāmatā”
parādīja man visu to, ko mēs ar savām
miesīgajām acīm nespējam saredzēt. Viņš
man parādīja, kas notika aborta laikā. Es redzēju šo ārstu, viņš rokās turēja kaut ko
līdzīgu knaiblēm, ar kurām satvēra manu
bērnu un saplosīja to gabalos. Bērniņš
kliedza no visa spēka. Ak, Dievs, kā viņš
kliedza! Katrs bērns ieņemšanas brīdī saņem
no Dieva dvēseli, absolūti pieaugušu
un nobriedušu, jo viņa nepieaug līdzīgi
cilvēka miesai. Dievs to rada jau pilnīgi
izveidotu. Viņa izveidotā dvēsele ir jau
pieaugusi un nobriedusi. Viņa ir pati
pilnība – Dieva attēls.
Aborta laikā, kad bērniņu sagrābj
ar knaiblēm un plēš gabalos, šī mazā
radībiņa izmisīgi cīnās par savu dzīvību.
Es ieraudzīju, kā nodrebēja Kungs, kad
no Viņa rokām izrāva šo dvēseli. Bērns,
kad viņu nogalina, kliedz tik stipri, ka
visa debesu Valstība dreb un trīc. Kad
es atļāvu nogalināt savu bērnu, aborta
laikā es dzirdēju viņa skaļo, sirdi plosošo
kliedzienu. Tāpat es dzirdēju arī, kā uz
krusta vaidēja Jēzus, ciešot par šo dvēseli
un par visām dvēselēm, kurām bija liegta
iespēja dzīvot, tās nogalinot abortos.
Kunga skatiens no krusta bija sāpju pilns. Nav iespējams aprakstīt ciešanas, kādas
šā iemesla dēļ Viņš panes! Ja ļaudis spētu to saredzēt, neviens vairs neuzdrošinātos taisīt abortus