Pirmkārt! Neesmu šeit, lai prasītu pēc dzīvošanas pamācības. Gribu izstāstīt savu sasāpējušos sāpi.
Nu jau vairākus gadus dalu ar kādu vīrieti gultu (!!). Tikai gultu, jo jau no paša sākuma viņš pateica, lai vēlāk neko viņam nepārmetu. Es arī nepārmetu. Līdz brīdim, kad iemīlējos un ar gultu bija par maz. Es zinu, ka prasīt, lai otrs tevi mīlētu ir muļķīgi, taču vienkārši aiziet es nevaru. Mēs bijām ļoti labi draugi, sekss visu izbojāja. Tagad esmu tikai partnere, kaut vēlos būt kaut kas vairāk.
Patiesībā, man tas ir apnicis. Vēlos iet savu ceļu, bet esmu pārāk vāja, lai kaut ko darītu. Esmu izmēģinājusi visu. Vismaz man tā šķiet, ka visu.
Nezinu. Grūti tā vienkārši uzgriezt muguru visam. (t)
P.S. Nezināju, kur likt. Vīrieši, sekss, attiecības?! Tik līdzīgi. Pamatā jau stāsts par vīrieti.
Esmu apjukusi.